Kā jau mēs līdz šim esam noskaidrojuši, tad pasaulē ir vairāk kā 300 triljoni lielas kredītsaistības, bet pasaules ekonomika sastāda aptuveni 70 triljonus gadā, kas nozīmē, ka pasaulē vidēji katra valsts un katrs iedzīvotājs ir parādā 4 reizes tik daudz, cik ir kopējais visu valstu iekšzemes kopprodukts. Tas, vai kredīts ir labs, vai slikts, protams, ir ļoti nopietns jautājums, bet šodien mēs to neapskatīsim un labāk apskatīsim vai kredīts un milzīgās kredītsaistības varētu būt par vienu no cēloni pasaules biznesa ciklam un krīzēm, kā arī burbuļiem. Austrijas ekonomikas skola nosaka, ka valdības iejaukšanās ekonomikā ar savu bāzes procentu likmju samazināšanu rada situāciju, kad bankas, uzņēmumi un cilvēki pārāk daudz aizņemas ar pārāk lielu risku, jo sistēmā tiek iepludināta pārāk daudz nauda, kā arī neviens ar pilnu prātu neaizdotu naudu citam ar tik mazām procentu likmēm, kā to dara valdības. Tad lūk teorija ir tāda, ka šie lētie kredīti padara cilvēkus mantkārīgus un viņi aizņemas nedomājot par sekām, jo, ja kredītam ir tik mazi procenti, tad praktiski par šo aizņemšanos tev nav jāmaksā un tas ir izdevīgi jebkurā situācijā. Un tad šie aizņemtie kredīti iepludina pārāk daudz naudu ekonomikā, kas rada inflāciju un mākslīgu cenu pieaugumu, kas tad arī ir definīcija ekonomiskajam burbulim. Šāds cenu kāpums un burbuļa veidošanās ir skaidrojami ar to, ka cilvēkiem aizņemoties naudu palielinās pieprasījums un tātad piedāvātās preces vai īpašuma cena kāpj, kas savukārt liek cilvēkiem aizņemties vēl vairāk naudas un tad atkal cenas kāpj. Un tā tas notiek līdz brīdim, kad gan kreditori gan patērētāji saprot, ka ir radies burbulis, bet kad tas ir noticis ir jau pa vēlu un sākas panika un ekonomikas lejupslīde, jo pēkšņi vairs neviens nepērk šīs lietas par tik augstām cenām un tāpēc to vērtīga strauji samazinās. Un tie, kas ir ņēmuši kredītu, lai iegādātos šos īpašumus savukārt vairs nevēlas maksāt kredītu, kas ir lielāks nekā īpašuma patiesā cena un tā sākas maksātnespējas procesi, atsavināšanas un vēl lielāks cenu kritums. Pēc šādas teorijas liekas, ka kredīti varētu būt vainīgi pie visām mūsu neražām, kas saistītas ar ekonomikas krīzēm, jeb burbuļiem, bet patiesībā kredīts pats par sevi jau nav slikts un kredīts ir tikai solījums atdot aizņemto naudu vēlāk un to darīt pa daļām papildus maksājot nelielus procentus. Ja valdība neiejauktos ekonomikā, tad kredīti tiku izsniegti dabīgi un tāpēc risks būtu mazs, jo kreditori ar savu naudu apietos daudz rūpīgāk, izvērtējot vai debitors būs spējīgs to atdot un arī uzstādot lielākas procentu likmes, kas pašas par sevi samazinātu kreditēšanas apjomu. Tas savukārt nozīmē, ka centrālās pasaules valdību bankas mēģinot ietekmēt ekonomiku patiesībai tai nodara daudz lielāku ļaunumu nekā labumu, kas tad arī varētu būt cēlonis makroekonomikas cikliem, ko mēdz dēvēt arī par kredīta cikliem tieši šī iemesla dēļ!