Privātpersonas maksātnespēja jeb bankrots ir stāvoklis, kad privātpersona vairs nav spējīga atmaksāt savu parādu jeb nokārtot parādsaistības. No brīža, kad persona pasludina savu maksātnespēju, tiek uzsākts maksātnespējas process. Privātpersonas maksātnespēja Latvijā ir salīdzinoši jauna parādība, jo pirmais likumprojekts, kas bija tieši saistīts ar privātpersonas maksātnespējas procesu, tika izveidots tikai 2008. gadā. Nepieciešamība pēc šī likumprojekta neradās nejauši, bet gan tikai likumsakarīgi, jo tieši šajā laikā Latviju skāra ekonomiskā krīze, kad cilvēku kredītā paņemto īpašumu vērtība un alga pazeminājās, bet kredītsaistību izmaksas gluži pretēji paaugstinājās. Šo sakarību rezultātā lielai daļai privātpersonu, kas “trekno” gadu laikā bija nopirkuši īpašumus kredītā, iestājās maksātnespēja. Šis likumprojekts tika pārveidots un pilnveidots 2010. gadā, ieviešot izmaiņas, kas privātpersonas maksātnespējas procesu padara nedaudz vieglāku – lētāku, ātrāku un visādā citādā ziņā izdevīgāku nekā tas bija sākotnēji. Citur pasaulē, piemēram, ASV un Lielbritānijā privātpersonas maksātnespēja ir salīdzinoši sena parādība, kas praksē darbojas jau gadu desmitiem ilgi un sniedz iespēju privātpersonām atbrīvoties no savām kredītsaistībām. Pasludināt maksātnespēju un uzsākt maksātnespējas procesu iespējams tikai tādā gadījumā, ja kredītņēmējam ir parāds, kura summa pārsniedz 7157 EUR un kuram ir iestājies atmaksas termiņš, vai ja tam ir parāds, kura summa pārsniedz 14314 EUR un kura atmaksas termiņš un maksātnespēja iestāsies tuvākā gada laikā, kā arī šai potenciālajai maksātnespējai ir jābūt pierādāmai un pamatotai. Lai neliktos, ka maksātnespēju var pasludināt ikviena privātpersona, kurai ir parāds iepriekš minēto summu robežās un ir iestājies tā atmaksas termiņš, jāpiemin citi kritēriji, kuriem ir jāpiemīt privātpersonai, kura grasās pasludināt maksātnespēju. Personai ir jābūt pastāvīgai darba vietai ar darba algu, kas nav mazāka par Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu, jābūt brīvajiem līdzekļiem vismaz 645 EUR apmērā, ar kuriem nosegt visas ar maksātnespējas procesu saistītās izmaksas, jābūt Latvijas pilsonim vai nepilsonim ar uzturēšanās atļauju, pēdējo 10 gadu laikā nedrīkst būt iziets cits maksātnespējas process, pēdējo 3 gadu laikā nedrīkst būt sniegta nepatiesa informācija par personas ienākumiem, īpašumiem un to kopējo vērtību, ne mazāk par 70% no aizdevuma jābūt izlietotiem tieši tam paredzētajam mērķim, pēdējā gada laikā personai nedrīkst būt ierosināta krimināllieta par nodokļu nemaksāšanu valstij. Maksātnespējas process sākas ar visas privātpersonas mantas nodošanu maksātnespējas administratora pārziņā. Manta izsolē vai kādā citā veidā tiks pārdota un par to iegūtie līdzekļi tiks atdoti kredītdevējam parāda nomaksai. Ja pārdotās mantas vērtība nav pietiekoša parāda segšanai, privātpersona no katras savas mēnešalgas maksā kredītdevējam 30% no vēl nenomaksātās parāda summas līdz brīdim, kad parāds tiek atmaksāts vai kad beidzas maksātnespējas procesa termiņš, kas parasti ir 2 līdz 4 gadi. Privātpersonas maksātnespējas procesa izmaksas veidojas no maksātnespējas administratora un valsts noteiktās nodevas izmaksām, kas nepieciešamas maksātnespējas procesa ierosināšanai, kā arī citiem papildus izdevumiem, kas rodas, kārtojot dokumentālas formalitātes.