Cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem parasti ir izstrādāts sava veida budžeta plāns. Ar to nav obligāti jāsaprot reāls, fiksēts plāns, bet gan teorētisks izdevumu sadalījums pa konkrētām kategorijām. Tas nozīmē, ka katru mēnesi tiek tērētas aptuveni vienādas summas katrai no izdevumu kategorijām. Ja ilgu laiku finansiālā situācija krasi nemainās, tas iesakņojas tik dziļi, ka pēkšņs ienākumu samazinājums var izrādīties nopietns pārbaudījums pat tiem, kas pelna salīdzinoši daudz naudas. Pēkšņa ienākumu samazināšanās mūsdienu dinamiskajā ekonomiskajā vidē nav nekas neparasts, tāpēc ikvienam vajadzētu uzdot sev jautājumu – no kā es atteiktos, ja saņemtu tikai pusi no savas līdzšinējās algas? Šis jautājums, protams, ir ļoti subjektīvs. Nav vienotas formulas, no kā vajadzētu atteikties, jo katram ienākumi, izdevumi un jau minēto izdevumu kategoriju sadalījums ir ļoti atšķirīgs. Ir cilvēki, kuriem ir iespējams izvēlēties vairākus variantus, kā ierobežot savus tēriņus un ir arī tādi, kuri jau tā taupa katru centu un īpaši nevar izvērsties budžeta plāna reorganizēšanā, bet standarta gadījumā tomēr ir lietas, kuras nav tik prioritāras kā citas. Protams, pirmkārt, ir jāatsakās no izklaidēm, dažādām ērtībām un luksusa precēm ja tās sastāda daļu no kopējiem izdevumiem, tomēr to izdarīt vairumā gadījumu ir ļoti grūti. Ja izklaides ilgu laiku ir bijušas pašsaprotama daļa no cilvēka dzīves, vienā mirklī no tā visa atteikties ir praktiski neiespējami. Vairumā gadījumu tas nozīmē ne vien atteikšanos no lietām, kas vienkārši sagādā prieku, bet arī lielā mērā no socializēšanās ar citiem cilvēkiem, turklāt rekreācija ir svarīga, lai cilvēks spētu atjaunot savas darba spējas, tāpēc nevar gluži teikt, ka bez izklaidēm un atpūtas var pilnībā iztikt. Lai nebūtu visu savu brīvo laiku jāpavada sēžot mājās, ir nepieciešams atrast arī citas lietas uz ko taupīt. Būtisku ietaupījumu var gūt, samazinot izdevumus uz tādām kategorijām kā apģērbs, transports un mājsaimniecības preces. Tās ir daudz būtiskākas izdevumu kategorijas, normālas dzīves nodrošināšanai, bet nekas slikts nenotiks, ja ar tām pašām drēbēm būs jāiztiek mazliet ilgāk vai personīgā transporta vietā jāizvēlas sabiedriskais transports. Bieži vien ir iespējams lielu daļu no izdevumiem samazināt tieši uz pašām būtiskākajām izdevumu kategorijām, kā, piemēram, īre, komunālie maksājumi un pārtika. Kā jau tika minēts, tas neattiecas uz visiem, bet daudziem cilvēkiem tieši šīs būs kategorijas, uz kurām taupīt, jo tās procentuāli sastāda lielāko daļu no izdevumiem. Protams, no tām nevar pilnībā atteikties, bet ievērojami samazināt gan. Piemēram, cilvēki, kas īrē dzīvokli, var mēģināt atrast kādu citu dzīvesvietu ar mazāku īres maksu. Uz pārtiku ietaupīt ir diezgan vienkārši, jo gandrīz visiem pārtikas produktiem var atrast lētākas alternatīvas. Lai taupītu uz komunālajiem maksājumiem, ir vairāk jāpiedomā pie saviem ikdienas paradumiem, piemēram, vienmēr jāatceras izslēgt gaismas un citas elektropreces. Visvieglāk tomēr ir ietaupīt naudu uz iekrājumiem jeb līdzekļiem, kas tiek atstāti neparedzētiem tēriņiem. Tas neko daudz ikdienas dzīvē nemaina, izņemot drošības sajūtu. Tiesa gan iekrājumus visi neveido un tāpēc daudziem nemaz nav iespējams uz tiem taupīt. Ja iekrājumi tomēr pirms ienākumu samazināšanās tika veidoti, arī šo izdevumu kategoriju nevajadzētu pilnībā izslēgt, vien nedaudz samazināt, jo veidot uzkrājumus tomēr ir ļoti svarīgi. To, no kā tieši atteikties, ja tiek samazināti ieņēmumi, ir jāizlemj katram pašam. Šo lēmumu lielā mērā ietekmēs ieņēmumu lielums pirms to samazināšanas un ne visiem būs iespējams ietaupīt uz kādu no iepriekš pieminētajām izdevumu kategorijām, bet šī ir tēma, par kuru vajadzētu padomāt ikkatram.