Pārāk maza kreditēšana, jeb pārāk mazs izsniegto kredītu apjoms mūsdienu sabiedrībā tiek uzskatīts par sliktu iezīmi un tad, kad kreditēšanas apjomi krītas tad dažādos plašsaziņas līdzekļos uzreiz atskan informācija, ka ir nepieciešams atjaunot kreditēšanu un palielināt gan izsniegto kredītu daudzumu gan arī šo kredītu apjomu. Tas savukārt nozīmē tikai to, ka kreditēšana ir kļuvusi tik nozīmīga, ka mazs kritums izsniegto kredītu apjomā uzreiz nozīmē ekonomika izaugsmes sarukumu. Kā jums liekas, vai tas ir pareizi, vai tomēr mēs uz visu šo skatāmies pavisam no nepareizās puses? Ne jau kredītiem vai kreditēšanai būtu jābūt tām lietām, kam mums ir jāpievērš uzmanība bet gan cilvēku tēriņiem, kas tiek veikti nevis ar kredītu bet tieši bez kredītiem. Jo lielāka daļa no mūsu ekonomikas ir kredīti, jo vairāk cilvēkiem ir jāaizņemas, lai varētu iegādāties jaunas preces un pakalpojumus. Un, jo tālāk šis aizņemšanās cikls iet, jo grūtāk ir pārdevējiem pārdot citas lietas un gūt no tām peļņu un vislabākais veids, kā nopelnīt ir tieši šī kredītu izsniegšana. Bet kredīti un to ņemšana parasti rada negatīvu naudas plūsmu, jo, lai gan tajā brīdī, kad kredīts tiek paņemts cilvēks uzreiz šo naudu var iztērēt, tomēr pēc tam nākotnē viņam šis aizdevums būs daudz neizdevīgāks, jo no katras algas būs jāmaksā procentu maksājumi un tāpēc viņa tēriņi būs ierobežoti. Tieši tāpēc, lai saņemtu tikpat lielu ekonomisko izaugsmi ir jāaizņemas aizvien vairāk un vairāk, jo cilvēkiem jau tā paliek aizvien mazāk un mazāk naudas ko ikdienā tērēt. Bet šis cikls nevar turpināties mūžīgi, jo kādā brīdī cilvēki būs aizņēmušies tik daudz, ka viņiem vienkārši vairs nebūs naudas, lai maksātu vēl lielākus ikmēneša kredīta maksājumus un tad arī iestāsies kredītu cikla zemākais punkts un visticamāk, ka būs ekonomikas lejupslīde, ko nekāds daudzums aizņēmumu izsniegšanas vairs nevarēs atrisināt. Tieši tāpēc arī tagad, kad pasaules ekonomika vēl nav lāgā atguvusies no 2008. gada krīzes ko mēs pamatā pārvarējām ņemot aizvien vairāk un vairāk kredītus, ekonomiskā izaugsme stagnē. Un visi mūsu un arī citu valdību vīri un sievas domā, ka tas ir tāpēc, ka netiek pietiekoši daudz izsniegti kredīti. Lai gan patiesībā cilvēki jau tā ir kredītos tā teikt “līdz ausīm” un vienkārši vairāk kredītus nemaz nevar saņemt. Tāpēc arī, lai vai cik zemas bāzes procentu likmes centrālās bankas noteiktu, pat tad, ja tās būs mīnusā, kā tas jau tagad ir, tad neizbēgami sekos ekonomikas sarukums, kamēr cilvēki atmaksās lielāko daļu no savām kredītsaistībām un atkal varēs sākt savu ikmēneša algu izmantot dažādiem tēriņiem, kas tad arī atkal cels ekonomisko izaugsmi. Un, tā, kā ekonomiskajā sarukumā parasti jauni kredīti netiek izsniegti, jo aizdevējiem ir pārāk liels risks, tad arī parasti šis cikls iet vairākus gadus un tikai tad atkal var sākties izaugsme.