Likums “Par nodokļiem un nodevām” nosaka sekojošus aspektus:

  • Nodokļu un nodevu veidus;
  • Nodokļu maksātāju klasifikāciju;
  • Nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību;
  • Regulējumu attiecībā uz nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu;
  • Nodokļu un nodevu aprēķināšanas procedūru un iekasēšanu;
  • Nodokļu deklarāciju precizēšanas kārtību;
  • Nodokļu parādu piedziņas sistēmu;
  • Nokavējuma naudas par nodokļu un nodevu maksājumu samaksas termiņa nokavējumu aprēķināšanu;
  • Atbildību par budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra samazināšanu vai no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu, kā arī par saimnieciskās darbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam, un citiem nodokļu pārkāpumiem;
  • Nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību;
  • Regulējumu attiecībā uz savstarpējās palīdzības īstenošanu nodokļu prasījumu piedziņā Eiropas savienībā” (X nodaļa)
  • Padziļinātās sadarbības programmas vispārējo regulējumu;
  • Nodokļu un nodevu maksātāju tiesības un pienākumus;
  • Prasības transfertcenu dokumentācijai;
  • Nodokļu un nodevu administrācijas tiesības un pienākumus un atbildību;
  • Nodokļu samaksas termiņa pagarināšanas regulējumu;
  • Nodokļu parādu dzēšanas regulējumu;
  • Nepareizi piedzīto maksājumu, pārmaksāto nodokļu summu un valsts nodevu atmaksas procedūru;
  • Skaidras naudas lietošanas ierobežojumus;
  • Regulējumu nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanai normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas;
  • Regulējumu attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāja vienošanās līguma noslēgšanu;
Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” Latvijas nodokļu un nodevu sistēmu veido:
  • valsts nodokļi;
  • valsts nodevas;
  • pašvaldību nodevas;
  • nodokļi, kas ir noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos.
Latvijā pašlaik ir noteikti 14 nodokļi, kas tiek piemēroti, balstoties uz konkrētā nodokļa likumu. Latvijas nodokļu sistēmu veido sekojoši nodokļi:
  1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
  2. Uzņēmuma ienākuma nodoklis;
  3. Mikrouzņēmumu ienākuma nodoklis;
  4. Nekustamā īpašuma nodoklis;
  5. Pievienotās vērtības nodoklis;
  6. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
  7. Akcīzes nodoklis;
  8. Muitas nodoklis;
  9. Dabas resursu nodoklis;
  10. Izložu un azartspēļu nodoklis;
  11. Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis;
  12. Elektroenerģijas nodoklis;
  13. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis;
  14. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.
Turpinājumā detalizētāk aplūkosim izplatītākos un aktuālos nodokļus, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmuma ienākuma nodokli, mikrouzņēmumu ienākuma nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, vieglo automobiļu un motociklu nodokli, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

iinNodokļa likme:
  • ienākumiem, kas gūti no algota darba, un ienākumiem, kas gūti no saimnieciskās darbības, kā arī citiem ienākumiem, ja tiem likumā nav noteikta kāda cita nodokļa likme – 23%;
  • ienākumiem, kas gūti no kapitāla pieauguma – 15%;
  • ienākumiem no kapitāla, kas nav uzskatāms par kapitāla pieaugumu – 10%;
  • ienākumiem, kas gūti no fiziskās personas īpašumā esoša, augoša meža atsavināšanas izciršanai un šajā mežā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī atbalsta summām, kas piemērotas saimnieciskās darbības ierobežojumiem tiem meža īpašniekiem, kuru saimnieciskās darbības veids nav mežu izciršana – 10%;
  • ienākumiem, kas gūti no metāllūžņu pārdošanas – 10%;
  • ienākumiem, kas gūti no īpašuma, piemēram, kustamās mantas iznomāšanas vai nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja to maksātājs nepiemēro saimnieciskās darbības izdevumus – 10%;
  • nerezidenta ienākumiem, kas gūti no Latvijas Republikā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas, izņemot ienākumus, kas gūti no finanšu instrumentu atsavināšanas, kuru apgrozību regulē Finanšu instrumentu tirgus likums, izmaksas vietā ieturot nodokli – 2%;
  • ienākumiem, kas pielīdzināmi aizdevumam, ja nodokļu maksātājs, kurš ir ieguvis šos ienākumu aizdevuma izsniegšanas dienā, ir aizdevēja darbinieks, padomes vai valdes loceklis – 22%.
Nodokļa maksātāji:
  • fiziskās personas, kuras ir rezidenti jeb iekšzemes nodokļu maksātāji;
  • fiziskās personas, kuras ir nerezidenti jeb ārvalstu nodokļu maksātāji;
  • fiziskās personas, kuras ir individuālo uzņēmumu, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki, kuri maksā nodokļus par savu uzņēmumu ienākumiem, kas nav
  • aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli.
Taksācijas periods:
  • Viens kalendārais gads.
Nodokļa objekts: Fiziskām personām – rezidentiem:
  • ienākumi, kas iegūti, pamatojoties uz darba attiecībām;
  • ienākumi, kas iegūti no individuālā darba, uzņēmuma līguma, māklera vai komercaģenta darbības;
  • ienākumi, kas gūti no individuālā komersanta darbības un individuālā uzņēmuma, kā arī no zemnieku un zvejnieku saimniecības, kas nav uzņēmuma ienākuma nodokļa objekts;
  • ienākumi, kas gūti no nekustamā īpašuma, piemēram, zemes, dzīvokļa, mājas, ēku vai ēku daļu izīrēšanas un iznomāšanas;
  • ienākumi, kas gūti no lietas, piemēram, telpas vai zemes nodošanas apakšīrniekam vai apakšnomniekam;
  • ienākumi, kas gūti no kustamās mantas iznomāšanas;
  • ienākumi, kas gūti no intelektuālā īpašuma un tiesībām uz to, kā arī tiesībām izmantot tiesības uz šo intelektuālo īpašumu;
  • dāvinājumi, kas iegūti no fiziskajām personām, uzņēmējsabiedrībām, kā arī uzņēmumiem;
  • pensijas un pensijām pielīdzināmie ienākumi;
  • ienākumi, kas gūti no fiziskās personas īpašumā esoša, augoša meža atsavināšanas izciršanai un šajā mežā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī atbalsta summām, kas piemērotas saimnieciskās darbības ierobežojumiem tiem meža īpašniekiem, kuru saimnieciskās darbības veids nav mežu izciršana;
  • ienākums, kas gūts no kapitāla, piemēram, dividendes, procentu ienākumi un ar tiem saistītie ienākumi, nekustamā īpašuma un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumi;
  • ienākumi, kas gūti no privātajos pensiju fondos veiktajām iemaksām;
  • ienākumi, kas gūti no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem, kuriem piemērota līdzekļu uzkrāšanas iespēja;
  • nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa, kas gūta, beidzoties nomas līguma termiņam, un ko nodrošināja iznomātāja īpašumā nomnieka veiktie ieguldījumi, kas saistīti ar rekonstrukciju, restaurāciju, renovāciju, uzlabošanu vai kādiem citiem kapitālajiem ieguldījumiem, ja minēto kapitāla pieaugumu vai tā daļu nodokļu maksātājs nav nomniekam kompensējis;
  • summas, kas izmaksātas valsts atbalsta veidā lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecības un kopējai lauku attīstībai;
  • pārpalikuma daļa, ko par atbalsta saņemšanu saņem lauku attīstībai atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs saskaņā ar tā izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam;
  • ienākumi, kas gūti no dzīvokļu īpašnieku, automašīnu garāžu īpašnieku, laivu garāžu īpašnieku un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības sadalītās peļņas;
  • iznomāta personāla ienākums vai tam pielīdzināms ienākums, neatkarīgi no tā, kas ir šī ienākuma saņēmējs;
  • ienākumi, kas gūti no metāllūžņu pārdošanas;
  • ienākumi, kas gūti no līdzdalības beznodokļu un zemu nodokļu valstu vai teritoriju sabiedrībās, trastos, kā arī citos juridiskajos veidojumos;
  • skaidras vai bezskaidras naudas avansi, kas ir pielīdzināmi algota darba ienākumiem, ja 90 dienu laikā pēc darba brauciena vai komandējuma beigām, kā arī skaidras vai
  • bezskaidras naudas avansa izsniegšanas brīža nav veikti norēķini;
  • ienākumi, kas veidojas no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem, kuros ietverts fondētās pensijas kapitāla uzkrājumu atbilstoši pensiju likumam, un kas veidojas no
  • gratifikācijām, kuras piešķīris apdrošinātājs;
  • ienākumi, kas pielīdzināmi aizdevumiem;
  • ienākumi, kas radušies no samazinātu aizdevumu procentu maksājumiem;
  • citi ienākumi.
Fiziskām personām – nerezidentiem:
  • ienākumi, kas gūti no algota darba;
  • ienākumi, kas gūti no profesionālas darbības;
  • ienākumi, kas gūti no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības Latvijas Republikā;
  • ienākumi, kas gūti no pienākumi pildīšanas Latvijas Republikā, kas pildīti kādas reģistrētas uzņēmējsabiedrības valdē vai padomē;
  • ienākumi, kas gūti no personālsabiedrības, kas reģistrēta Latvijas Republikā;
  • ienākumi, kas gūti no nekustamā īpašuma izmantošanas, kas atrodas Latvijas Republikā;
  • ienākumi no lauksaimniecības, ko guvušas personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības;
  • ienākumi, kas gūti no fiziskās personas īpašumā esoša, augoša meža atsavināšanas izciršanai un šajā mežā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī atbalsta summām, kas piemērotas saimnieciskās darbības ierobežojumiem tiem meža īpašniekiem, kuru saimnieciskās darbības veids nav mežu apsaimniekošana;
  • pensijas un pensijām pielīdzināmie ienākumi, kas izmaksāti, balstoties uz Latvijas Republikas likumiem;
  • ienākumi no nekustamā īpašuma un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas, kas atrodas Latvijas Republikā, izņemot tos ienākumus, kas gūti no finanšu instrumentu atsavināšanas, kuru apgrozību nosaka Finanšu instrumentu tirgus likums;
  • dividendes;
  • Procentu ienākumi, tiem pielīdzināmie ienākumi, kā arī ar tiem saistītie ienākumi, izņemot procentu ienākumus, kas gūti no Latvijas, kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību vērtspapīriem, kā arī procentu ienākumus, tiem pielīdzināmos ienākumus, kā arī ar tiem saistītos ienākumus, kas gūti no publiskajā apgrozībā esošajiem finanšu instrumentiem;
  • ienākumi, kas gūti no privātajos pensiju fondos veiktajām iemaksām;
  • ienākumi no noslēgtajiem, līdzekļus uzkrājošajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem;
  • papildpensijas kapitāls, kas atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem veidojies no darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos un ir izmaksāts šo pensiju plānu dalībniekiem;
  • ienākumi, kas gūti no metāllūžņu pārdošanas;
  • nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa, kas gūta, beidzoties nomas līguma termiņam, un ko nodrošināja iznomātāja īpašumā nomnieka veiktie ieguldījumi, kas saistīti ar rekonstrukciju, restaurāciju, renovāciju, uzlabošanu vai kādiem citiem kapitālajiem ieguldījumiem, ja minēto kapitāla pieaugumu vai tā daļu nodokļu maksātājs nav nomniekam kompensējis;
  • pārpalikuma daļa, ko par atbalsta saņemšanu saņem lauku attīstībai atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs saskaņā ar tā izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam;
  • ienākumi, kas gūti no dzīvokļu īpašnieku, automašīnu garāžu īpašnieku, laivu garāžu īpašnieku un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības sadalītās peļņas;
  • iznomāta personāla ienākums vai tam pielīdzināms ienākums, neatkarīgi no tā, kas ir šī ienākuma saņēmējs;
  • skaidras vai bezskaidras naudas avansi, kas ir pielīdzināmi algota darba ienākumiem, ja 90 dienu laikā pēc darba brauciena vai komandējuma beigām, kā arī skaidras vai bezskaidras naudas avansa izsniegšanas brīža nav veikti norēķini;
  • ienākumi, kas veidojas no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem, kuros ietverts fondētās pensijas kapitāla uzkrājumu atbilstoši pensiju likumam, un kas veidojas no gratifikācijām, kuras piešķīris apdrošinātājs;
  • ienākumi, kas pielīdzināmi aizdevumiem;
  • ienākumi, kas radušies no samazinātu aizdevumu procentu maksājumiem;
Runājot par iedzīvotāju ienākuma nodokli, noteikti ir jāaplūko arī neapliekamais minimums, kas netiek aplikts ar nodokļiem, kā arī nodokļa atvieglojumi, kas arīdzan nodokļu slogu nedaudz atvieglo.
  • valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;
  • apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši līdzekļus uzkrājošajam dzīvības apdrošināšanas līgumam ir veikti apdrošināšanas sabiedrībai, kas atbilst “Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam” vai ir reģistrēta kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī iemaksas privātajos pensiju fondos, kas atbilst likumam “Par privātajiem pensiju fondiem” vai ir reģistrēti Eiropas Savienības dalībvalstīs, tajā pašā laikā nepārsniedzot 10% no personas bruto darba algas;
  • 213,43 eiro gadā par izdevumiem izglītības iegūšanai un veselības aprūpei;
  • izdevumi, kas attiecas uz zobārstniecības pakalpojumiem un plānotajām operācijām;
  • summas, kas dāvinājuma vai ziedojuma veidā ir nodotas budžeta iestādei vai kādai Latvijas Republikā reģistrētai reliģiskajai organizācijai, nodibinājumam, biedrībai vai to iestādei, kurai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Tā var būt arī Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta nevalstiskā organizācija, kas darbojas saskaņā ar Latvijas sabiedriskā labuma organizāciju nosacījumiem un attiecīgās ES dalībvalsts vai EEZ valsts normatīvajiem aktiem, nepārsniedzot likumos noteikto ierobežojumu – 20% no maksātāja gada apliekamā ienākuma.
Runājot par Latvijas nodokļu sistēmu, noteikti jāpiemin arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa speciālie režīmi jeb speciālie nodokļu režīmi:
  • patentmaksas apmērs ir no 43 līdz 100 eiro mēnesī, atkarībā no saimnieciskās darbības jomas, par kurām nodokļu maksātājs var veikt patentmaksu.
  • samazinātās patentmaksas apmērs ir 17 eiro gadā jeb 9 eiro pusgadā. Tiesības maksāt samazināto patentmaksu ir tikai tad, kad ir izpildīti visi likumā noteiktie kritēriji, piemēram, nodokļu maksātājam tiek piešķirta vecuma pensija, nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nav lielāki par 3000 eiro, nodokļu maksātājs nav algas nodokļa maksātājs u.c. likumos noteiktie kritēriji.
Fiksētā ienākuma nodokļa apmērs ir 5% no taksācijas perioda ieņēmumiem, kas gūti no saimnieciskās darbības. Tiem ieņēmumiem, kas ir lielāki par 14 229 eiro, tiek piemērota papildus likme 7% apmērā. Jāpiemin, ka no 2014. gada 1. janvāra jauni fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji vairs netiek reģistrēti, kā arī no 2016. gada 1. janvāra fiksētā ienākuma nodoklis vairs netiks piemērots. Jāuzsver, ka tie nodokļu maksātāji, kuri izvēlējušies iedzīvotāju ienākuma nodokļa speciālos režīmus, nedrīkst būt vienlaicīgi reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji vispārējā kartībā vai kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Nodokļa likme:
  • 15%.
Nodokļa maksātāji:
  • iekšzemes uzņēmumi, proti, kooperatīvās sabiedrības un komercsabiedrības, kā arī institūcijas, kas tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldības budžetiem un kas gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, kā arī šis ienākumus neatspoguļo ne valsts, ne pašvaldības budžetos;
  • fiziskās personas un citas personas, kas tiek uzskatītas par nerezidentiem, kā arī ārvalstu komercsabiedrības;
  • nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības;
Taksācijas periods:
  • Uzņēmuma pārskata gads, kas tiek noteikts saskaņā ar “Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu”, “Gada pārskatu likumu”, “Krājaizdevumu sabiedrību likumu”, “Kredītiestāžu likumu” vai ar likumu “Par grāmatvedību”, kas parasti kreditoriem ir viens gads vai ceturksnis.
Nodokļa objekts:
  • uzņēmumu gada pārskata peļņas vai zaudējumu apjoms, kas tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tiek koriģēts saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.

Mikrouzņēmumu nodoklis

Mikrouzņēmuma nodoklis ietver uzņēmuma ienākuma nodokli, ja vien konkrētais mikrouzņēmums atbilst uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja kritērijiem, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem, kā arī mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu. Nodokļa likme:
  • 9% gan mikrouzņēmumu apgrozījumam līdz 100 000 eiro gadā, gan apgrozījumam līdz 7000 eiro gadā, gan apgrozījumam no 7000,01 eiro gadā līdz 100 000 eiro gadā.
Nodokļa maksātāji:
  • individuālie komersanti;
  • individuālie uzņēmumi;
  • zemnieku un zvejnieku saimniecības;
  • fiziskās personas, kas reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji;
  • sabiedrības ar ierobežotu atbildību.
Situācijās, kad fiziskās personas ir dalībnieki vairākās SIA, tad tikai viena no šīm SIA ir tiesīga izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Situācijās, kad fiziskās personas ir SIA dalībnieki un individuālie komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieki, Valsts ieņēmumu dienestā ir reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji, tiem ir tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmuma nodokli tikai vienai no pieminētajām saimnieciskās darbības formām. Jāpiemin, ka, balstoties uz “Mikrouzņēmumu nodokļa likumu”, mikrouzņēmumam ir tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli tikai tādos gadījumos, kad mikrouzņēmuma darbinieka ienākums konkrētajā uzņēmuma nav lielāks par 720 eiro mēnesī.   Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju var kļūt tikai tie mikrouzņēmumi, kas atbilst sekojošiem kritērijiem:
  • mikrouzņēmuma dalībnieki ir fiziskas personas;
  • mikrouzņēmuma apgrozījums kalendārajā gadā nav lielāks par 100 000 eiro;
  • mikrouzņēmuma darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par 5 darbiniekiem. Darbinieku skaitā netiek iekļautas personas, kuras darba attiecību laikā ir prombūtnē un par šo prombūtnes laiku nesaņem no mikrouzņēmuma nekādus ienākumus, kā arī darbiniekus, kas ir atstādināti no darba;
  • SIA valdes locekļi ir tikai konkrētā mikrouzņēmuma darbinieki;
  • fiziskā vai juridiskā persona, kas ir mikrouzņēmuma dalībnieks, nav personālsabiedrības biedrs.
Jāpiemin, ka mikrouzņēmumu nodokļa likuma kontekstā mikrouzņēmuma darbinieks ir gan uzņēmuma īpašnieks, gan persona, ar kuru uzņēmums ir noslēdzis darba līgumu, gan uzņēmuma prokūrists. Taksācijas periods:
  • Viens kalendārais gads.
Nodokļa objekts:
  • attiecībā uz uzņēmuma īpašnieku – ienākumi, kas ir no mikrouzņēmuma izņemtie līdzekļi un citi naudas līdzekļi personīgajam patēriņam attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī, kā arī pakalpojumu vai citādā veidā gūtie ienākumi no uzņēmuma, izņemot dividendes;
  • attiecībā uz uzņēmuma darbinieku, kas tiek nodarbināts uz darba līguma pamata – ienākumi, kas ir uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata aprēķinātā darba alga un ar darbu netieši saistītie maksājumi vai labumi par attiecīgā ceturkšņa katru mēnesi, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudas izteiksmē vai citādā veidā no darba devēja par paveikto darbu mikrouzņēmumā, protams, ja likumā nav noteikts kā citādi;
  • attiecībā uz uzņēmuma darbinieku vai īpašnieku ienākumiem no uzņēmuma – izsniegtais skaidras vai neskaidras naudas avanss, ja 90 dienu laikā pēc komandējuma vai darba brauciena beigām par to vai tā daļu nav veikts norēķins, bet citos gadījumos – 90 dienu laikā no dienas, kad ticis izsniegts skaidras vai bezskaidras naudas avanss.
Par uzņēmuma darbinieka ienākumiem netiek uzskatīti šādi ienākumi no uzņēmuma:
  • labumi no vieglā pasažieru automobiļa, kas pieder vai ir mikrouzņēmuma rīcībā, izmantošanas tādām vajadzībām un izdevumiem, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības vai darba pienākumu veikšanas mikrouzņēmuma labā, ja vien mēnesī, kad tiek gūts labums no vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, uzņēmums maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli;
  • bēru pabalsts, ko mikrouzņēmuma darbinieku vai to laulāto vai radinieku nāves gadījumā piešķir darba devējs un kas nav lielāks par 214,43 eiro;
  • kompensācijas komandējumiem un darba braucienu izdevumiem, kas tiek piešķirtas uzņēmuma darbiniekiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas paredz kompensāciju apmēru saistībā ar komandējumiem vai darba braucienu izdevumiem;
  • kompensācijas izmaksas, kas darbiniekiem tiek izmaksātas par tiem piederošo personisko transportlīdzekļu (kas saskaņā ar darba līgumu tiek izmantots darba pienākumu veikšanai) nolietošanos, kas noteikta 0,04 eiro apmērā par 1 km, bet nepārsniedzot 57 eiro mēnesī;
  • citas kompensācijas, kas tiek izmaksātas, balstoties uz Darba likumu, un kas ir pamatotas ar dokumentiem, kas apliecina izdevumus.
Jāpiemin, ka, ja taksācijas periodā, mikrouzņēmuma nav bijis apgrozījums vai aprēķinātā mikrouzņēmuma nodokļa summa nav lielāka par 50 eiro, uzņēmumam budžetā ir jāiemaksā mikrouzņēmumu nodoklis 50 eiro apmērā. Šis nodoklis netiek piemērots taksācijas gadā, kurā ir veikta saimnieciskās darbības jeb komercdarbības reģistrācija, vai tajā gadā, kurā ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai nobeigts likvidācijas process.  

Nekustamā īpašuma nodoklis

majokla nodoklisNodokļa likme:
  • 1,5%:
    • zemei;
    • ēkām vai šo ēku daļām, izņemot dzīvojamajām mājām un to daļām, nedzīvojamo ēku daļām, kas tiek pielietotas dzīvošanai, citām telpām un to grupām, kas tiek
    • pielietotas ar dzīvošanu saistītos veidos, piemēram, garāžām, noliktavām, pagrabiem, autostāvvietām, saimnieciskajām telpām, bet netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai;
    • dzīvojamajām mājām vai to daļām, kas atrodas komersantu īpašumā, nedzīvojamo ēku daļas, kas tiek lietotas dzīvošanai, citām telpām un telpu grupām, kas tiek pielietotas ar dzīvošanu saistītos veidos, bet netiek izīrētas dzīvošanai;
    • inženierbūvēm.
  • dzīvojamajām mājām un to daļām, neskatoties uz to, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kas tiek lietotas dzīvošanai, citām telpām un to grupām, kas tiek pielietotas ar dzīvošanu saistītos veidos, bet kas netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:
    • 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nav lielāka par 56 915 eiro;
    • 0,4% no kadastrālās vērtības, kas ir lielāka par 56 915 eiro, bet nav lielāka par 106 715 eiro;
    • 0,6% no kadastrālās vērtības, kas nav lielāka par 106 715 eiro.
  • 0,2% līdz 0,6% iepriekš minētajiem objektiem, kas atrodas komersantu īpašumā, kas ir izīrēti dzīvošanai un kuru īres tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā;
  • 1,5% zemei, kas ir neapstrādāta un tiek izmantota lauksaimniecībā, izņemot zemi, kuras platība nav lielāka pat 1 ha vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti ierobežojumi, kas attiecas uz lauksaimniecības darbību. Šī papildus likme tiek piemērota arī tad, kad pašvaldība savos saistošajos noteikumos neapstrādātai, lauksaimniecībā izmantojamai zemei ir noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa likmi;
  • 3% no būvei piederošās zemes kadastrālās vērtības būvēm, kas ir vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošām būvēm, ja vien pašvaldības par to ir pieņēmušas attiecīgus noteikumus;
  • 3% no būves vai būvei piederošās zemes kadastrālās vērtības, ja būves būvniecībā pārsniegts kopējais būvdarbu veikšanas ilgums (līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā), kas noteikts normatīvajos aktos, ja vien pašvaldības par to ir pieņēmušas attiecīgus noteikumus.
Nodokļa maksātāji:
  • Fiziskā un juridiskās personas, kas ir piederīgas Latvijai vai ārvalstīm, kā arī uz līguma vai kāda cita veida vienošanās pamata izveidotas fizisko un juridisko personu grupas vai to pārstāvji, kuru tiesiskajā valdījumā vai īpašumā ir nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijā, pat tad ja tas ņemts ar hipotekāro kredītu.
Taksācijas periods:
  • Viens kalendārais gads.
Nodokļa objekts:
  • ēkas vai šo ēku daļas;
  • zeme;
  • inženierbūves, kas tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā;
  • dzīvojamo māju palīgēkas, ar nosacījumu, ka šo palīgēku platība ir lielāka par 25 kvadrātmetriem.

Pievienotās vērtības nodoklis

Pievienotās vērtības nodoklis jeb PVN ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts produkta, proti, preces vai pakalpojuma cenā. Pievienotās vērtības nodokli samaksā konkrēto preču vai pakalpojumu gala patērētājs. Pašlaik pievienotās vērtības nodokļa standartlikme Latvijā ir 21%. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie objekti:
  • Preču piegāde, par kuru tiek pieprasīta atlīdzība;
  • Pakalpojumu sniegšana, par kuru tiek pieprasīta atlīdzība; Preču imports;
  • Preču iegāde no Eiropas Savienības teritorijā, kā arī nodokļu maksātāja preču pārvietošana no citas Eiropas Savienības dalībvalsts uz iekšzemi, lai nodrošinātu šīs personas uzņēmējdarbību iekšzemē;
  • Preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kā arī nodokļu maksātāja preču pārvietošana no iekšzemes uz kādu Eiropas Savienības dalībvalsti, lai nodrošinātu šī nodokļa maksātāja uzņēmējdarbību šajā Eiropas Savienības dalībvalstī;
  • Transportlīdzekļu iegāde Eiropas Savienības teritorijā, ko veic nereģistrēti nodokļu maksātāji vai personas, kuras nav nodokļu maksātāji;
  • Neregulāri veiktas jaunu transportlīdzekļu piegādes, kas veiktas uz kādu Eiropas Savienības dalībvalsti.
Pievienotās vērtības nodokļa vispārējā piemērošanas kārtība:
  • preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs preču vai pakalpojumu saņēmējam PVN rēķinu, kurā tiek norādīti sekojoši rādītāji:
    • piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība;
    • ar pievienotās vērtības likmi 21% apmērā aprēķinātā PVN summa;
    • darījuma vērtība, kas tiek iekļauta preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja PVN deklarācijā, kā arī aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa summa, kas ir arī valsts budžetā maksājamā pievienotās vērtības summa.
  • preču vai pakalpojumu saņēmējs:
    • preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam samaksā PVN rēķinā norādīto atlīdzību, kā arī pievienotās vērtības nodokļa summu;
    • ja iegādātās preces vai saņemtie pakalpojumu ir paredzēti, lai nodrošinātu preču vai pakalpojumu saņēmēja apliekamos darījumus, PVN rēķinā norādīto pievienotās vērtības nodokļa summu iekļauj savā PVN deklarācijā, norādot to kā atskaitāmo priekšnodokli.
Pievienotās vērtības nodokļa reversās jeb apgrieztās piemērošanas kārtība:
  • preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs:
    • izraksta preču vai pakalpojumu saņēmējam PVN rēķinu, norādot tajā piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtību, nenorādot pievienotās vērtības nodokli;
    • savā PVN deklarācijā iekļauj darījuma vērtību;
  • preču vai pakalpojumu saņēmējs:
    • preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam samaksā preču vai pakalpojumu vērtību, kas norādīta PVN rēķinā;
    • no PVN rēķinā norādītās darījuma vērtības aprēķina atbilstošu pievienotās vērtības nodokļa summu, piemērojot tai pievienotās vērtības likmi;
    • savā PVN deklarācijā iekļauj aprēķināto pievienotās vērtības nodokļa summu, norādot to kā budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli;
    • ja iegādātās preces vai saņemtie pakalpojumi paredzēti tam, lai nodrošinātu preču vai pakalpojumu saņēmēja apliekamos darījumus, savā PVN deklarācijā iekļauj aprēķināto pievienotās vērtības nodokļa summu, norādot to kā atskaitāmo priekšnodokli.

Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis

Nodokļa likme:  
  • Pēc oglekļa dioksīda izmešu daudzuma:
    • Oglekļa dioksīda izmešu daudzums līdz 120 gr/km – 0,43 EUR;
    • Oglekļa dioksīda izmešu daudzums no 121 līdz 170 gr/km – 1,42 EUR;
    • Oglekļa dioksīda izmešu daudzums no 171 līdz 220 gr/km – 2,13 EUR;
    • Oglekļa dioksīda izmešu daudzums no 221 līdz 250 gr/km – 3,56 EUR;
    • Oglekļa dioksīda izmešu daudzums no 251 līdz 300 gr/km – 4,27 EUR;
    • Oglekļa dioksīda izmešu daudzums no 301 līdz 350 gr/km – 5,69 EUR;
    • Oglekļa dioksīda izmešu daudzums virs 350 gr/km – 7,11 EUR.
  • Pēc vieglo automobiļu vecuma:
    • 2-3 gadi – 213,43 EUR;
    • 3 gadi – 177,86 EUR;
    • 4 gadi – 142,29 EUR;
    • 5-7 gadi – 106,72 EUR;
    • 8 gadi – 113,83 EUR;
    • 9 gadi – 120, 94 EUR;
    • 10 gadi – 128,06 EUR;
    • 11 gadi – 142,29 EUR;
    • 12 gadi – 156,52 EUR;
    • 13 gadi – 184,97 EUR;
    • 14 gadi – 213,43 EUR;
    • 15 gadi – 241,89 EUR;
    • 16 gadi – 270,35 EUR;
    • 17 gadi – 298,80 EUR;
    • 18 gadi – 327,26 EUR;
    • 19 līdz 25 gadi – 355,72 EUR.
  • Pēc vieglā automobiļa motora tilpuma:
    • no 3001 līdz 3500 kubikcentimetriem – 426,86 EUR;
    • no 3501 līdz 4000 kubikcentimetriem – 569,15 EUR;
    • no 4001 līdz 4500 kubikcentimetriem – 711,44 EUR;
    • virs 4500 kubikcentimetriem – 853,72 EUR.
Nodokļa maksātāji: Fiziskās un juridiskās personas, uz kuru vārda Latvijas Republikā tiek reģistrētas vieglās automašīnas vai motocikli; Taksācijas periods: Viens kalendārais gads. Nodokļa objekti:
  • Vieglās automašīnas;
  • Motocikli.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

nodoklu nomaksaPastāv sekojoši sociālās apdrošināšanas veidi:
  • valsts pensiju apdrošināšana;
  • sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumā;
  • sociālā apdrošināšana pret arodslimībām un nelaimes gadījumiem darbā;
  • invaliditātes apdrošināšana;
  • slimības un maternitātes apdrošināšana;
  • vecāku apdrošināšana.
Obligāti sociāli apdrošināmās personas ir:
  • darba ņēmēji, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un kurus nodarbina kāds darba devējs (iekšzemes nodokļu maksātājs, citas dalībvalsts nodokļu maksātājs vai dalībvalsts komersanta filiāle):
    • personas, kuras kopj bērnu, kas jaunāks par 1,5 gadu, un saņem vecāku vai bērna kopšanas pabalstu;
    • personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu;
    • invalīdi, kuri nav obligāti sociāli apdrošināti kā pašnodarbinātie vai nav reģistrēti kā darba ņēmēji;
    • personas, kuras saņem bērna – invalīda kopšanas pabalstu;
    • personas, kuras saņem slimības, maternitātes vai paternitātes pabalstu;
    • personas, kuras saņem atlīdzību par adoptētā bērna aprūpi;
    • personas, kuru laulātais pilda konsulāro un diplomātisko dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā valstī kā konsulāro un diplomātisko dienestu pildošas
    • personas laulātais;
    • personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī kā pienākumus pildoša karavīra laulātais, izņemot gadījumus, kad karavīrs piedalās militārajās mācībās, starptautiskajā
    • operācijā, manevros vai atrodas komandējumā;
    • personas, kuras nodarbojas ar algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu;
    • pašnodarbinātie;
  • iekšzemes darba ņēmēji, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un kurus nodarbina darba devēji – ārvalstnieki, un ārvalstu darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devēji – ārvalstnieki.
Valsts sociālajai apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā brīvprātīgi var pieteikties personas:
  • kuras ir sasniegušas 15 gadu vecumu;
  • kuru pastāvīgā dzīvesvieta atrodas Latvijas Republikā;
  • kuras nav pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai Latvijas Republikā;
  • kurām saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” nav piešķirta valsts vecuma pensija (pensiju apdrošināšanai);
  • pašnodarbinātā laulātais, kurš nav sasniedzis vecumu, kas sniedz tiesības saņemt valsts vecuma pensiju un kuram nav piešķirta valsts vecuma un priekšlaicīgā pensija (pensiju, invaliditātes, maternitātes, slimības, vecāku apdrošināšanai);
  • kuras maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli.
Pensiju apdrošināšanai ir pakļauti:
  • Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas sniedz tiesības uz valsts vecuma pensiju, vai kuriem tiek piešķirta valsts vecuma vai priekšlaicīgā pensija;
  • Darba ņēmēji, kuri saņem izdienas pensiju vai ir invalīdi, kuri saņem valsts speciālo pensiju;
  • Darba ņēmēji, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;
  • Darba ņēmēji, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā un kuri ir sasnieguši vecumu, kas sniedz tiesības uz valsts vecuma pensijas saņemšanu, vai kurām tiek piešķirta valsts vecuma vai priekšlaicīgā pensija;
  • Darba ņēmēji, kuri maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli un kuru ienākumi pie viena vai vairākiem darba devējiem mēnesī nav lielāki par 70 eiro;
  • Pašnodarbinātie, kuru ienākumi ir lielāki vai vienādi ar Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru;
  • Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas sniedz tiesības uz valsts vecuma pensijas saņemšanu, vai kuriem tiek piešķirta valsts vecuma vai priekšlaicīgā pensija;
  • Pašnodarbinātie, kuru ieņēmumi ir lielāki vai vienādi ar Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, kas reizināts ar 3,3, un kuri maksā fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli;
  • Fiziskas personas, kuras veic saimniecisko darbību un maksā par to patentmaksu;
  • Fiziskas personas, kuras sasniegušas vecumu, kas sniedz tiesības uz valsts vecuma pensijas saņemšanu, vai kurām tiek piešķirta valsts vecuma vai priekšlaicīgā pensija;
  • Ārvalstu darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka un kuri ir sasnieguši vecumu, kas sniedz tiesības uz valsts vecuma pensijas saņemšanu, vai kuriem tiek piešķirta valsts vecuma vai priekšlaicīgā pensija;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka un kuri saņem izdienas pensiju vai ir invalīdi, kuri saņem valsts speciālo pensiju saņēmēji;
  • Fiziska persona, kura apsaimnieko savu nekustamo īpašumu un ir reģistrēta kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs;
Maternitātes un slimības apdrošināšanai ir pakļauti:
  • Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas sniedz tiesības uz valsts vecuma pensiju, vai kuriem tiek piešķirta valsts vecuma vai priekšlaicīgā pensija;
  • Darba ņēmēji, kuri saņem izdienas pensiju vai ir invalīdi, kuri saņem valsts speciālo pensiju;
  • Pašnodarbinātie, kuru ienākumi ir lielāki vai vienādi ar Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru;
  • Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas sniedz tiesības uz valsts vecuma pensijas saņemšanu, vai kuriem tiek piešķirta valsts vecuma vai priekšlaicīgā pensija;
  • Pašnodarbinātie, kuru ieņēmumi ir lielāki vai vienādi ar Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, kas reizināts ar 3,3, un kuri maksā fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli;
  • Ārvalstu darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka un kuri ir sasnieguši vecumu, kas sniedz tiesības uz valsts vecuma pensijas saņemšanu, vai kuriem tiek piešķirta valsts vecuma vai priekšlaicīgā pensija;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka un kuri saņem izdienas pensiju vai ir invalīdi, kuri saņem valsts speciālo pensiju saņēmēji;
Vecāku apdrošināšanai ir pakļauti:
  • Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas sniedz tiesības uz valsts vecuma pensiju, vai kuriem tiek piešķirta valsts vecuma vai priekšlaicīgā pensija;
  • Darba ņēmēji, kuri saņem izdienas pensiju vai ir invalīdi, kuri saņem valsts speciālo pensiju;
  • Pašnodarbinātie, kuru ienākumi ir lielāki vai vienādi ar Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru;
  • Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas sniedz tiesības uz valsts vecuma pensijas saņemšanu, vai kuriem tiek piešķirta valsts vecuma vai priekšlaicīgā pensija;
  • Pašnodarbinātie, kuru ieņēmumi ir lielāki vai vienādi ar Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, kas reizināts ar 3,3, un kuri maksā fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli;
  • Ārvalstu darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka un kuri ir sasnieguši vecumu, kas sniedz tiesības uz valsts vecuma pensijas saņemšanu, vai kuriem tiek piešķirta valsts vecuma vai priekšlaicīgā pensija;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka un kuri saņem izdienas pensiju vai ir invalīdi, kuri saņem valsts speciālo pensiju saņēmēji;
Darba negadījumu apdrošināšanai ir pakļauti:
  • Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas sniedz tiesības uz valsts vecuma pensiju, vai kuriem tiek piešķirta valsts vecuma vai priekšlaicīgā pensija;
  • Darba ņēmēji, kuri saņem izdienas pensiju vai ir invalīdi, kuri saņem valsts speciālo pensiju;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka un kuri ir sasnieguši vecumu, kas sniedz tiesības uz valsts vecuma pensijas saņemšanu, vai kuriem tiek piešķirta valsts vecuma vai priekšlaicīgā pensija;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka un kuri saņem izdienas pensiju vai ir invalīdi, kuri saņem valsts speciālo pensiju saņēmēji;
Invaliditātes apdrošināšanai ir pakļauti:
  • Darba ņēmēji, kuri saņem izdienas pensiju vai ir invalīdi, kuri saņem valsts speciālo pensiju;
  • Darba ņēmēji, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;
  • Pašnodarbinātie, kuru ienākumi ir lielāki vai vienādi ar Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru;
  • Pašnodarbinātie, kuru ieņēmumi ir lielāki vai vienādi ar Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, kas reizināts ar 3,3, un kuri maksā fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli;
  • Fiziskas personas, kuras veic saimniecisko darbību un maksā par to patentmaksu;
  • Ārvalstu darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka un kuri saņem izdienas pensiju vai ir invalīdi, kuri saņem valsts speciālo pensiju saņēmēji;
  • Fiziska persona, kura apsaimnieko savu nekustamo īpašumu un ir reģistrēta kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs;
Apdrošināšanai pret bezdarbu ir pakļauti:
  • Darba ņēmēji, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;
  • Iekšzemes darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti pie darba devēja – ārvalstnieka;
Obligāto un brīvprātīgo sociālās apdrošināšanas iemaksu likme:
  • Ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, obligāto iemaksu likme ir 34,09%, no kuriem darba devējs maksā 23,50%, bet darba ņēmējs maksā 10,50%.
  • Brīvprātīgo iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī vecāku apdrošināšanai nosaka Ministru kabinets.