Praktiski visas valstis savu ekonomiku balsta uz nozarēm un industrijām, kas attiecīgajai valstij ir izdevīgas. Piemēram, valsts, kura ģeogrāfiski atrodas kontinenta iekšienē, nenodarbosies ar zivju eksportu vai pārstrādi, jo tas ekonomiski būtu pilnīgs neprāts un nestu lielākus zaudējumus, nekā ienākumus. Tiek meklēti izdevīgākie varianti, kas varētu sagādāt peļņu un ilgtermiņā rūpēties par valsts ekonomisko stāvokli. Latvijā ir trīs galvenās industrijas – mežsaimniecība un kokrūpniecība, lauksaimniecība un rūpniecība – kuras vēl sīkās iedalās vairākās nozarēs. Visas trīs nozares ir ļoti svarīgas un tām ir ļoti liela loma uz valsts kopējās ekonomikas fona. Gandrīz pusi (46%) no Latvijas teritorijas aizņem meži, tādēļ šīs industrijas svarīgums ir pašsaprotams. Agrāk šis skaitlis bija uz pusi mazāks, taču mūsdienās tiek paredzēta mežu platību palielināšanās arī turpmāk, jo pieaug lauksaimniecībā izmantoto zemju lielums un tās lielākoties mākslīgi apmežo. 55% no visas mežu platības Latvijā aizņem skuju koki – priedes un egles. 30% ir bērzi, bet pārējo daļu aizņem citu sugu koki. Koku vecuma struktūra mežos ir neviendabīga, jo koki ir stādīti dažādos laika periodos, tādēļ mūsdienās dažādu tipu mežu vecuma starpība var būt pat 50 gadi. Jaunaudzes, kurās aug priedes un ozoli kopā sastāda mazāk par 10% no to kopējās platības. Aprēķinātais koksnes pieaugums Latvijā ir aptuveni 16.5 miljoni kubikmetri gadā. Mežsaimniecība sevī ietver mežu apsaimniekošanu, savukārt kokrūpniecība, koka pārstrādi un tālāku izmantošanu. Kokapstrāde veido 76% no kokrūpniecības īpatsvara, kurš kopumā veido pat 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Pietiekami liela nozīme ir arī papīra un mēbeļu ražošanai, jo šīs apakšnozares pēdējo gadu laikā ir palielinājušas savus apjomus. Iespējams tradicionālu un laika gaita nostiprinājušos iemeslu dēļ, Latvijā viena no vissvarīgākajām industrijām ir lauksaimniecība. Lauksaimniecība mums dod ļoti lielu daļu no pārtikas produktiem un tā ļoti lielā mērā abpusēji ir atkarīga no daudzām citām nozarēm, tādēļ tās nozīmīgums ir svarīgs visai tautai, jo lauksaimniecība var ietekmēt gan kopējo valsts ekonomiku, gan cilvēkiem pieejamo pārtikas klāstu. Kopējā lauksaimniecības produktu importa atkarība Latvijā ir aptuveni 33%. Vislielākais pašnodrošinājums mums ir graudaugu, miltu un piena produktiem, kurus mēs paši spējas saražot aptuveni 80-90% apmērā. Vēl lielāks pašnodrošinājums ir ar vienu no zināmākajiem pārtikas produktiem Latvijā – kartupeli. Tas ir aptuveni 90-95% apmērā, jo ieviesti tiek tikai jaunie kartupeļi un tas notiek sezonāli. Agrāk cukura pašnodrošinājums bija 50%, bet pēc cukura ražošanas nozares likvidēšanas pirms pāris gadiem šis skaitlis ir samazinājies līdz 10-15%. Latvijā vēl liels pašnodrošinājums ir augļiem un dārzeņiem, taču importa atkarība palielinās tādiem produktiem, kā alkoholam, stimulantiem un garšvielām, kuras tiek ieviestas 100% apjomā. Pēdējo gadu laikā vairākas reizes ir bijuši protesti un cita veida aicinājumi apstrīdēt valdības lēmumu par lauksaimnieku atbalsta jeb piešķirto subsīdiju apjoma samazināšanos. Šobrīd situācija ir stabilizējusies un kopējais līmenis turpina augt. Rūpniecības industrijas nozīmīgums vienmēr ir bijis pašsaprotams, jo Latvija atrodas ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā un rūpniecības attīstība ir spērusi pietiekami lielus soļus uz priekšu, lai šī būtu viena no lielākajām Latvijas industrijām. 2008. gadā, finanšu krīzes dēļ, Latvijas rūpniecības apjomi samazinājās un vislielāko ietekmi izjuta automašīnu, auto piekabju un elektronisko iekārtu ražotāji. 3 gadus vēlāk situācija ar rūpniecības apjomiem uzlabojās un tie pieauga par 9.2%. Vismazākais pieaugums bija vērojams elektroenerģijas un gāzes apgādē. Arī finanšu pakalpojumu nozare Latvijā pēdējos gados ir augusi visai strauji un gan Latvijas bankas gan nebanku kreditori ir spējuši iesaistīties eksportā un nodrošināt mums blakus esošajās valstīs tādus pašus finanšu pakalpojumus, kā Latvijā. Viens no šiem piemēriem ir tie paši ātrie kredīti, kur Latvijā reģistrētas kompānijas ir spējušas iekarot arī citas Eiropas valstis un katru gadu Latvijai ienes naudu no ārzemēm tādā veidā veicinot eksportu un kopējo valsts attīstību.