Krievijas ekonomika šobrīd ir tieši atkarīga no Maskavas agresijas Austrumukrainā un pārējo pasaules valstu politekonomisko nostāju pret to. Reaģējot uz Krievijas ieganstiem un darbību Ukrainā, līdz šim daļa pasaules valstu tai ir piemērojušas dažādas ekonomiskās sankcijas, līdz ar to Krievijas ekonomika ir krietni iedragāta un tai ir daļēji liegta pieeja starptautiskajiem finanšu tirgiem. Pašreizējā situācija, politiķu un ekonomistu prognozes liecina par to, ka līdzšinējās citu valstu sankcijas un Krievijas pretsankcijas nebūs vienīgās, līdz ar to, šķiet, ir gaidāms, kā minimums, sankciju karš. Šī gada pirmajā ceturksnī Krievijas ekonomika bija samazinājusies par 2,2%, līdz ar to Krievijas IKP jeb iekšzemes kopprodukts ir piedzīvojis mazāku kritumu nekā sākotnēji paredzēts, proti, par 3,4%. Tāpat tika prognozēts, ka arī ekonomikas kopējais samazinājums būs 2,2%, bet, kā redzams, tas ir izrādījies mazāks. Lai vai kā, eksperti turpina pieturēties pie sava un lēš, ka IKP arvien turpinās samazināties. Ekonomikas samazinājums ir skaidrojams, kā jau pieminēts, galvenokārt ar ekonomisko sankciju negatīvo ietekmi, kā arī naftas cenu kritumu. Nav arī noslēpums, ka pašlaik Krievijā ir novērojamas ekonomiskās lejupslīdes pazīmes, kas likumsakarīgi ietekmē arī visus citus ekonomikas rādītājus. Ir samazinājušies un turpina samazināties arī Krievijas iedzīvotāju reālie ienākumi, bet inflācija turpina augt, līdz ar to tiek prognozēts, ka šī gada laikā cenas pieaugs par vēl 15%. Jāpiemin, ka jau tagad inflācijas līmenis ir sasniedzis 17% robežu, bet pārtikas preču cenas pieaugušas par 23%. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, tiek lēsts, ka šādos apstākļos reālo algu kritums var sasniegt 10%, bet nākamgad – vēl 3% – 5%. Ekonomisko sankciju un naftas cenu krituma dēļ ir radušies būtiski ieņēmumu zaudējumi, līdz ar to Krievijas valdība ir nolēmusi izmantot 500 miljardus rubļu jeb 6,67 miljardus eiro, lai tos kompensētu un varētu izpildīt saistības federālajā budžetā. Jāpiemin, ka februāra sākumā Krievijas rezervju fondā bija 78,67 miljardi eiro, kas nozīmē, ka situācijas risināšanai tiks atvēlēti aptuveni 8,5% no rezervju fonda. Tāpat krīzes plānā ir iekļauta arī budžeta tēriņu samazināšana 5% apmērā, nesamazinot tēriņus, kas paredzēti sabiedriskajām sektoram un aizsardzībai. Šai rīcībai tiek prognozētas sekas, proti, budžeta deficīts aptuveni 4% apmērā. Līdz ar Eiropas Savienības un citu valstu sankcijām, lai apturētu Maskavas agresiju Austrumukrainā, un naftas cenu samazināšanos pasaules biržās arī Krievijas rubļa vērtība ir strauji kritusies. Par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu samazinājusies arī rūpnieciskā izlaide, nodokļu ieņēmumi no importa produktiem par 5,3%, kā arī investīcijas kapitālā un mazumtirdzniecības apgrozījums. Runājot par Krievijas finanšu un kapitāla tirgu, jāmin, ka vairākas starptautiskās kredītreitingu aģentūras ir samazinājušas Krievijas valsts obligāciju reitingu tiktāl, ka tās ir iekļautas spekulatīvajā jeb “atkritumu zonā”. Šajā zonā nonāk valūtas, kas ir nepiemērotas investīcijām. Pieminot kredītus, jāmin, ka Krievijā ir sākusies arī sociālā maksātnespēja – vairāk kā 5 miljoni no 39,4 miljoniem kredītsaistībās esošo Krievijas iedzīvotāju nespēj atmaksāt aizdevumus. Līdzīgā situācijā ir nonākušas arī bankas, bet, kā prognozē eksperti, banku sistēmas zaudējumus kādam nāksies segt un, visticamāk, tie būs galvenokārt godprātīgi kredītņēmēji un valsts, kas zaudējumus kompensēs no valsts budžeta. Vērtējot līdzšinējo situāciju, Pasaules Banka tuvāko gadu laikā paredz Krievijas iekšzemes kopprodukta jeb IKP samazināšanos par 3,8% un nabadzības līmeņa pieaugumu, kāds nebūs bijis kopš 1998. gada ekonomiskās krīzes. Ne vien Pasaules Banka un citas institūcijas, bet arī kredītreitingu aģentūras prognozē Krievijas ekonomikas dziļu recesiju jeb lejupslīdi, kas turpināsies arī 2016. gadā. Tā kā pasaulē, it īpaši ekonomikā, viss ir savstarpēji saistīts un atkarīgs, Krievijas ekonomiskā krīze ir smagi ietekmējusi arī visas bijušās PSRS valstis. Nobeigumā jāpiemin, ka līdz šim sankcijas Krievijai izmaksājušas 25 miljardus eiro, bet šī gada laikā šis skaitlis varētu pat trīskāršoties, sasniedzot aptuveni 4,8% no IKP.