Par Kredītu reģistru

Lai mūsdienās varētu veiksmīgi saņemt aizdevumu ir jāatbilst vairākiem nosacījumiem. Galvenie no tiem ir, lai klientam nebūtu slikta kredītvēsture, kavēti maksājumi vai parādsaistības. Agrāk šī informācija katram kredītu izsniedzējam bija pieejama tikai individuāli, bet 2008. gada 1. janvārī darbu sāka Latvijas Bankas kredītu reģistrs. Lēmums izveidot šādu reģistru tika pieņemts LR Ministru kabineta sēdē 2007. gada 6. martā, atbalstot Finanšu ministrijas ”Ziņojumu par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem”. Kredītu reģistrs ir Latvijas Bankas informācijas sistēma. Tā nodrošina informāciju par patērētājiem, kuri saņēmuši kredītus Latvijas Republikā reģistrētajās bankās, ārvalstu banku filiālēs, sabiedrībās, kas sniedz ar kredītrisku saistītus pakalpojumus un apdrošināšanas sabiedrībās. Šī informācija tiek vākta, uzkrāta un glabāta ar mērķi sniegt informāciju Kredītu reģistra dalībniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), Latvijas bankai un pašiem aizdevumu saņēmējiem (fiziskām un juridiskām personām). Šajā Kredītu reģistrā automātiski tika reģistrēta visa parādnieku informācija, kas iepriekš glabājās Latvijas Bankas Parādnieku reģistrā, kura darbība bija no 2003. gada 2. jūnija līdz 2007. gada 31. decembrim. Kredītu reģistra dalībnieki ir visi uzņēmumi un sabiedrības, kas nodarbojas ar kreditēšanas pakalpojumiem Latvijas teritorijā.

Kāda informācija tiek ievākta Kredītu reģistrā?

Šajā informācijas sistēmā tiek ievākta informācija par personām, kas saņem kredītus – aizņēmēji un galvotāji. Tiek ievākta informācija par aizņēmēju kredītvēsturi jeb saistībām, kuras pilnībā izpildītas vai norakstītas zaudējumos. Tāpat tiek uzkrāti dati par Latvijas Republikā izsniegto kredītu aizņēmēju aktuālajām saistībām, aktuālo aizdevumu atlikumiem ceturkšņa beigās, pieļautajiem maksājumu kavējumiem un to izpildi gan par aktuālajiem maksājumiem, gan ”vēsturiskajiem” jeb parādsaistībām pagātnē. Informācija tiek glabāta 15 gadus pēc klienta saistību beigām. Latvijas Banka periodiskās ziņas glabā 3 gadus, kad periods ir noslēdzies. Kredītu reģistrā atrodamo informāciju saņemt tiesīgs ir jebkurš Kredītu reģistra dalībnieks, tā aizgādnis, pārstāvis vai pilnvarota persona. To iespējams izdarīt iesniedzot rakstisku pieteikumu papīra vai elektroniska dokumenta veidā. Kredīta reģistra darbību regulē 2012. gada 1. decembrī izdotais ”Kredītu Reģistra likums”, ”Kredītu Reģistra noteikumi” un ”Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku”. Kredītu reģistru ir iespējams apmeklēt arī klātienē Krišjāņa Valdemāra ielā 1B, Rīgā vai Teātra ielā 3, Liepājā.