Ar kredītiem mēs saskaramies visu laiku un zinām gan šo pakalpojumu labās puses gan arī sliktās, bet šodien centīšos apskatīt to, kāda kritika tiek saistīta ar šiem aizdevumiem un kāpēc tad ņemt kredītu varētu būt slikta lieta, kā arī, kā šie kredīti varētu slikti ietekmēt gan individuālos aizņēmējus, gan kopējo ekonomiku. Daudzi ekonomisti un vienkārši finanšu speciālisti uzskata, ka kredīts, gan individuālo gan uzņēmumu gan arī valdību izteiksmē ir slikta lieta, un, piemēram, Islāma kultūrā vēl līdz šai dienai kredīti, kuriem tiek pievienoti procenti, tiek uzskatīti par sliktiem un tāpēc tiek aizliegti. Kredīti var izraisīt dažādus riskus, bet parasti vislielākais risks ir tāds, ka cilvēka ikmēneša ienākumi samazināsies un tāpēc ikmēneša kredītu maksājumi sastādīs pārāk lielu daļu no ikmēneša budžeta un tādā veidā neļaus cilvēkam dzīvot finansiāli neatkarīgu dzīvi. Un kredītiem, kuriem ir pārāk lieli procenti to izsniedzēji, jeb kreditori parasti tiek saukti par augļotājiem, tādā veidā norādot viņu ļaunos nodomus un cilvēku izputināšanu. Parasti augļošana notiek tad, kad kreditors saņem pārāk lielu peļņu, ja tā tiek salīdzināta ar risku, ko viņš uzņemas aizdodot šo naudu savam debitoram. Ja runājam vēl par mājokļiem un patērētājiem, tad cilvēki parasti aizņemas naudu ar domu, ka viņu ienākumi nākotnē paliks tādā pašā līmenī, kā tie ir tagad vai arī palielināsies un tāpēc brīdī, kad ienākumi samazinās darba zaudējuma dēļ, slimību vai citu neparedzētu tēriņu veidā, kredīta maksājumi paliek pārāk lieli. Šādiem pārāk lieliem parādiem ir daudz un dažādu sliktu efektu uz cilvēku sākot no tā, ka rodas stress, grūtības iegūt jaunu darbu, kā arī dažādu attiecību saasinājums, jo naudas problēmas parasti ir vienas no vislielākajām problēmām, kas izraisa pāru šķiršanos un ģimenes locekļu kašķus. Un protams arī šādi kredīti izraisa ne-pārliecinātību par sevi un kopēju nestabilitāti par savu dzīvi un savu nākotni. Kredīti arī tiek vainoti pie dažādām makro-ekonomiskām pārmaiņām un pat krīzēm, jo, piemēram, pirms lielās depresijas 1930. gados valsts, kā arī privātie kredīti bija palikuši pārlieku lieli un cilvēki vienkārši vairs nespēja aizņemties papildus naudu, kas tad arī radīja ekonomikas sarukumu un jaunu kredītu izmaksu kāpumu. Un tāpēc, kamēr nebija nomaksāti visi šie aizdevumi, vai vismaz liela daļa no tiem, tad arī ekonomiskā izaugsme nevarēja turpināties. Kredītu pārāk liela izmantošana tiek saistīta ar dažādiem ekonomikas burbuļiem, kā mājokļu burbulis 2008. gadā un arī akciju burbulis 2001. gadā. Un skatoties uz šādu kritiku ir viegli redzams, kāpēc tad kredīti tiek vainoti pie daudzām mūsu ekonomiskajām problēmām, bet tas, vai patiesībā kredīts ir vienīgais vaininieks ir ļoti grūti paredzams, jo pasaule nemitīgi mainās un visus ekonomiskos kāpumus un kritumus nav tik vienkārši izskaidrot tikai ar to, vai cilvēki pārāk daudz aizņemas naudu.