Lielākā daļa cilvēku mūsdienās piedzīvo karjeras izaugsmi. Viņi sāk no pašas apakšas, līdz beigās daudzi pat ieņem vadošus, augstus amatus lielos uzņēmumos. Līdz ar karjeru, protams, aug arī ienākumi, taču neskatoties uz to, daudzu finansiālā situācija tā arī nekad neuzlabojas. Tāpat viņi nav spējīgi izveidot uzkrājumus, ieguldīt naudu privātajā pensiju fondā, iekrāt bērnu studijām vai sasniegt citus nozīmīgus finanšu mērķus. Pie tā ir vainīga dzīves stila inflācija.

Dzīvesveida inflācija ir fenomens, kad pieaugot ienākumiem, automātiski pieaug arī izdevumi. Cilvēki vēlas dzīvot arvien labāk, tāpēc visa papildus nauda, ko viņi gūst pēc paaugstinājuma vai algas pielikuma tāpat tiek iztērēta tekošajām vajadzībām un izveidot jebkāda veida uzkrājumus neizdodas. Protams, ir pavisam normāli, ka nopelnot vairāk, arī cilvēku prasības pret dzīvi kļūst augstākas. Piemēram, ja ģimenei, kas iepriekš dzīvoja vienistabas dzīvoklītī, beidzot ir iespēja īrēt labāku mājvietu, tad to vajadzētu darīt, jo nodrošināt sev normālus dzīves apstākļus arī ir svarīgi, tomēr nereti dzīves līmeņa pieaugums ir bezjēdzīgs. Arī cilvēki, kas jau dzīvo labi un pārtikuši, pašiem nemanot, sāk tērēt arvien vairāk un vairāk tā vietā, lai beidzot sakārtotu savas finanses un nodrošinātu stabilitāti nākotnē. Kā tad var izvairīties no šīs dzīvesveida inflācijas?

1. Saskatiet šo problēmu

Pati pirmā lieta, kas jāpaveic, ir problēmas identificēšana un pamanīšana. Varbūt tas izklausās pat muļķīgi, jo kā gan varētu nepamanīt izdevumu kāpumu, tomēr tas sagādā problēmas ļoti daudziem. Ja kāds uz to īpaši nenorāda, tad cilvēki pat neizdomājas, ka šī problēma ir viņiem aktuāla. Cilvēki vienmēr grib vairāk un tikai retais pateiks, ka viņam patiešām pietiek ar to, ko viņš nopelna. Pārējo vajadzības ir bezgalīgas, līdz ar to, viņi nesaprot, ka varētu dzīvot arī pieticīgāk.

2. Padomājiet par sava dzīvesveida izmaiņām

*REKLĀMA

Lai pierādītu sev, ka dzīve stila inflācija patiešām skar arī jūs, padomājiet par to, kā dzīvojāt tad, kad tikko uzsākāt patstāvīgu dzīvi un kā dzīvojat tagad? Jūs noteikti pamanīsiet krasas atšķirības. Protams, ar to mēs negribam teikt, ka dzīvē nav jāvirzās uz priekšu. Ja tad jums nebija ģimenes un tagad ir, loģiski, ka vajadzības būs augušas, bet padomājiet, piemēram, par to, cik bieži ēdat ārpus mājas? Cik bieži braucat ceļojumos? Kāda automašīna jums ir? Cik bieži pērkat jaunu apģērbu utt.? Ja pamanāt, ka šādas lietas ir mainījušās, jūsu dzīvesveids ir audzis.

3. Padomājiet, vai jums tas viss tiešām ir vajadzīgs

Pēc tam, kad esat pamanījis savu izdevumu kāpumu, padomājiet, vai tas jums ir vajadzīgs? Vai šāds dzīvesveids ir svarīgāks par finansiālo stabilitāti? Ja pelnāt daudz naudas, protams, jums nav jāknapinās un varat atļauties pirkt lietas, kas jums vienkārši sagādā prieku, bet ir jāatrod robeža starp labas dzīves nodrošināšanu un izšķērdību. Padomājiet, kas ir tās lietas, no kā varētu atteikties, nepazeminot savas dzīves kvalitāti. Galu galā, ja kādreiz varējāt dzīvot pieticīgi un baudīt dzīvi, tad kāpēc lai to nevarētu arī tagad?

4. Pārplānojiet savu budžetu

Visbeidzot, jums ir jāpārplāno savs budžets, lai atrastu naudu, ko ietaupīt un novirzīt finanšu mērķu sasniegšanai. Šajā situācijā, atrast liekos tēriņus noteikti būs visai vienkārši. Jums atliek vien piefiksēt ienākumus un izdevumus un pēc tam, veicot izdevumu pārskatīšanu, paturēt prātā to, ko jau iepriekš sapratāt, proti, no kā jūs varat atteikties un kas ir tie tēriņi, kas dzīves laikā nemanot piezagušies. Izslēdziet no saviem tēriņiem visu lieko un jums būs gana daudz naudas, lai ātri vien sakārtotu savas finanses un izveidotu vajadzīgos uzkrājumus.

Ikviens no mums grib dzīvot labi, un ja ir iespēja to nodrošināt, tas arī tiks darīts, taču ir jāprot apstāties un padomāt par izdevumu lietderību. Ja tēriņi aug bezjēdzīgi un dažādu luksusa preču iegāde jums ir kļuvusi svarīgāka par uzkrājumu veidošanu, jūs pieļaujat rupjas kļūdas. Palielinoties ienākumiem ir jāpalielinās arī labklājībai, taču labklājība neaprobežojas vien ar labu dzīvi šodien. Labklājība attiecas arī uz stabilitāti un pārticību nākotnē.