Mūsdienās katrs, kurš grib mācīties augstskolā, bet kuram nav iespējams samaksāt par studijām var viegli un ātri saņemt studiju kredītu, lai varētu iegūt šo augstāko izglītību, bet kāpēc gan šie kredīti tiek tik viegli doti? Bieži vien, lai bērns izmācītos bakalaura studiju programmā būs vajadzīgi vismaz 10 tūkstoši Eiro, kurus ņemot kredītā visticamāk, ka būs tas jāmaksā vismaz 10 gadus katru mēnesi maksājot ap 100 Eiro mēnesī, kas ir milzu summa jaunietim, kas tikko pabeidzis augstskolu un sāk darba gaitas. Tieši tāpēc arī es gribētu noskaidrot, kāpēc gan šos kredītus ir tik viegli saņemt un tos pamatā dod bez nekāda nodrošinājuma un neskatoties pat uz augstskolu studiju programmu un studentu vidējiem ienākumiem pēc studiju programmas beigšanas. Galvenokārt var izdalīt četras galvenās kategorijas, kas tad ir atbildīgas par vieglajiem studiju kredītu nosacījumiem un fakta, ka ir tik viegli iegūt šos aizdevumus.

Kreditoru peļņa

Pirmkārt jau paskatoties uz šiem studiju kredītiem ir redzams, ka galvenās iestādes, kas nopelna ir tieši bankas un nebanku kreditori, kas tad šos aizdevumus izsniedz. Tieši tāpēc arī kreditori vēlas, lai pēc iespējas vairāk jauniešu ņemtu šos studiju kredītus, kas tad arī pēc tam tiks atmaksāti papildus maksājot arī procentu maksājumus. Studiju kredītiem GPL likme parasti ir 4% līdz 7%, kas nozīmē, ka banka katru gadu par savu ieguldījumu saņem šāda veida atdevi, un paskatoties uz citiem procentuālajiem ienākumu avotiem redzams, ka bankas saņem visai izdevīgu piedāvājumu. Un vēl jo labāki šie kredīti bankām ir tāpēc, ka tos nav nekādā veidā iespējams dzēst, pat ar privātpersonas bankrotu, kā tas ir citiem kredītu veidiem. Tāpēc bankai ir gandrīz 100% iespēja, ka tā savu naudu atgūs un tāpēc arī pēc iespējas vairāk šie aizdevumi tiek izsniegti.

Augstskolu peļņa

Nākamais ieguvējs, protams, ir pašas augstskolas, kuras prasa milzīgas studiju maksas, lai varētu izskolot šos bērnus, un tāpēc, ka liela daļa no vecākiem nevar atļauties maksāt tik lielas summas, jaunajiem studentiem nākas ņemt aizdevumus. Augstskolas ļoti labi nopelna, ņemot vērā, ka no katra studenta katru semestri tiek saņemti vismaz 1000 Eiro, tad, ja augstskolā mācās 100 studenti, tad šī skola katru pus gadu būs spējīga saņemt vismaz 100 tūkstošus Eiro, un noteikti, ka liela daļa no šīs naudas būs finansēta tieši ar kredītu. Ņemot vērā, ka lielākajās augstskolās noteikti, ka mācās vairāk nekā 100 skolēni, tad ir redzams, ka šis ir ļoti labs bizness, un tāpēc, ka gan augstskola gan banka abas ir ieinteresētas nopelnīt, tad šī kredītu izsniegšana ir ļoti labs bizness, jo ieguvēji ir visi! (izņemot pašus studentus, protams)

Studentu un viņu vecāku naivums

Protams var skatīties uz problēmu tieši no peļņas guvēju puses, bet pagriežot to otrādi redzams, ka arī paši studenti ir vainīgi pie tā, un noteikti, ka arī viņu vecāki, jo gan vieni gan otri vēl nav sapratuši, ka lielākajai daļai augstskolu nav nekādas jēgas un šim diplomam nav nekādas vērtības! Varbūt agrākos laikos, kad pasaulē bija mazāk profesiju augstskolas varēja izveidot vienotas programmas un visiem studentiem iemācīt vienu un to pašu, bet mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, kur uz katra stūra uzrodas aizvien jaunas un jaunas profesijas šāds modelis vairs neder, un šie bakalaura grādi ir nekam nederīgi papīri. Darba devējam skatoties viņš meklē cilvēkus kas ir gatavi mācīties, pilnveidoties un ieguldīt darbu savu prasmju pilnveidošanā, tāpēc viņam neinteresē, ko cilvēks ir mācījies augstskolā, vai kāda ir viņa profesija. Varbūt kādās lielajās industrijās, kā medicīna vai inženierija ir nepieciešams mācīties vienotu programmu simtiem cilvēku, bet es šaubos, ka tas vēl ilgi būs produktīvi, jo arī šīs industrijas pamazām tiek mainītas ar tehnoloģiju palīdzību un tuvākajos gados vairs nevajadzēs cilvēkus kas vienkārši māk darīt vienmuļas lietas bet gan cilvēkus, kas domā un māk risināt problēmas.

Aplama izglītības sistēma

Un visbeidzot nonākam līdz tam, ka mūsu izglītības sistēma jau no pašiem pamatiem ir aplama un bērniem vajadzētu nevis mācīt visiem būt vienādi, bet gan pašiem ļaut darīt to, kas viņiem patīk. Katrs taču no mums ir savādāks un katram no mums vajadzētu darīt tikai to, kas mums patīk nevis mēģināt izmācīties augstskolā tādas profesijas, kurās varētu nopelnīt tikai lai izdzīvotu. Izglītības sistēma pie mums Latvijā jau no pašas mazotnes bērnus māca klausīt skolotājiem nevis pašiem domāt savus problēmu risinājumus un, ja bērns ir izdomājis atbildi uz kādu uzdevumu citādākā veidā, kā tas ir rakstīts izglītības grāmatā, tad visticamāk, ka skolotājs domās, ka viņš ir norakstījis, jo diezin vai pats skolotājs ir mēģinājis šīs problēmas atrisināt vairākos veidos ne tikai vienā. Ja mēs gribētu sakārtot šo visu augstākās izglītības sistēmu, tad noteikti, ka būtu jāsāk jau ar pamatizglītību un jāmaina viss, kas ir ticis veidot citos gadsimtos. Mums ir jāsāk domāt par patreizējām problēmām un kā tās risināt nevis jāmēģina tās atrisināt ar aizvēsturiskām sistēmām, un vēl jo vairāk liekot jauniešiem ieslīgt milzīgos parādos, kā tas notiek pašlaik!