Rezerves uzkrājumi, jeb iekrājumi ir viena no finansiālas stabilitātes pamata lietām, jo bez iekrājumiem situācijās, kad rodas problēmas ar darbu vai cita veida finansiālas nestabilitātēs būs grūti iztikt bez kredītu ņemšanas. Iekrājumu veidošana agrāk bija katras ģimenes goda lieta, jo preces un pakalpojumi tika pirkti tikai no tās naudas, kas patreiz bija pieejama nevis ar kredītu, kā tas ir tagad. Veidojot iekrājumus no ikmēneša ienākumiem ir iespējams sakrāt naudu lielākiem pirkumiem, kurus nevar atļauties no vienas mēnešalgas, jo ņemot preces kredītā, ilgtermiņā, par tām būs noteikti krietni jāpārmaksā. Arī iekrājumiem ir dažādi veidi, un tie parasti tiek iedalīti atkarībā no tā, kāds ir mērķis šo iekrājumu veidošanā. Pamatā tie iedalās:
  • Rezerves iekrājumi – Parasti pirmais iekrājumu veids, ar ko ikvienam ir jāsāk ir tieši rezerves iekrājumu veidošana, kas būtībā ir sakrāt naudu pietiekošā daudzumā lai varētu nosegt 3-5 mēnešu ikmēneša nepieciešamās izmaksas, ja ir zaudēts darbs vai radušies citi ar naudu saistīti sarežģījumi. Rezerves iekrājumi ir gluži, kā gaisa spilvens, kas ļauj tev uzelpot un tērēt šos iekrājumus tad, ja ir noticis kaut kas neparedzēts, nevis aizņemties naudu, kā to dara visi pārējie, kuriem nav šādi iekrājumi.
  • Iekrājumi konkrētam mērķim – Kad ir izveidoti rezerves iekrājumi nākamais solis jau ir krāt naudu kādam konkrētam mērķim, kā automašīna, ceļojums, elektrotehnikas iegāde vai būtībā jebkas cits, kam nepieciešams vairāk naudas nekā ir iespējams ziedot no vienas savas mēnešalgas. Šie iekrājumi var būt gan īstermiņa gan ilgtermiņa, jo arī mērķi cilvēkiem ir dažādi sākot no maziem pirkumiem līdz automašīnas iegādei un pat jauna mājokļa iegādei.
  • Iekrājumi vecumdienām – Paralēli konkrētu iekrājumu veidošanai ir vajadzētu domāt arī par savām vecumdienām un krāt naudu pensiju otrajā un trešajā līmenī, lai vecumdienas varētu pavadīt ar pietiekoši lielu naudas apjomu, lai nebūtu jāuztraucas, vai tev pietiks nauda izdzīvošanai. Šis iekrājumu veids parasti ir visgrūtākais, jo mēs reti kad domājam par savām vecumdienām un parasti jau tiek domāts tikai par šodienu nevis nākotni.
Kā jau redziet, tad iekrājumu veidošana ir svarīga ikdienas sastāvdaļa un katram no mums vajadzētu aizdomāties, vai tavi iekrājumi ir pietiekoši lieli, lai grūtību stāvoklī tu spētu izdzīvot, kā arī domāt par nākotni un varbūt pat savas naudas palielināšanu nevis tikai iekrāšanu. Tad lūk šeit būs veidi, kā veidot iekrājumus un audzēt savu naudu:
  • Krājkonts – Vien no veidiem, kā iespējams veidot iekrājumus ir veidojot krājkontu, ar kura palīdzību ir iespējams ne tikai sakrāt naudu, bet gan arī likt naudai augt ar bankas piedāvātajiem procentiem par šiem noguldījumiem. Protams, šie procenti ir visai mazi, un pamatā tie būs spējīgi tikai atsvērt inflāciju un naudas vērtība paliks vienā līmenī, kur pretī turot naudu mājās, tās vērtība lēnām samazināsies, jo apkārtējie produkti un pakalpojumu paliks aizvien dārgāki un dārgāki. Tas ir tieši tāpat, kā skatoties uz degvielas cenām, kādreiz par padsmit centu bija iespējams nopirkt vienu Litru degvielas, bet nu pārrēķinot Latos cena ir tuvu vienam Latam. Bankas parasti piedāvā gan īstus krājkontus ar lielākiem procentiem, gan arī krājkontu, kur procentu maksājumi ir krietni mazāki, bet naudai ir iespējams piekļūt daudz ātrāk. Turot naudu krājkontā parasti nepieciešams vismaz mēnesis, lai saņemtu naudu bez soda procentiem un vairākas dienas ar soda procentiem, līdz būs iesējams saņemt šo naudu, bet turot naudu krājkontā to iespējams saņemt 7 dienu laikā bez papildus izdevumiem un vienas dienas laikā ar soda procentiem.
  • Naudas uzkrāšana akcijās un citos vērtspapīros – Naudu iesējams krāt arī uzņēmumu akcijās un citos vērtspapīros, kā valsts obligācijās un tamlīdzīgos finanšu līdzekļos, kur ikgadējais procentuālais ieguvums būs krietni lielāks nekā 1-2% banku piedāvātajos krājkontos. Lai gan šiem vērtspapīriem parasti ir lielāki procenti, tomēr arī to riska pakāpe ir daudz lielāka, jo valsts, katram iedzīvotājam, parasti piedāvā līdz pat 100 tūkstošiem lielu drošības spilvenu gadījumā, ja banka bankrotē. Visdrošākie vērtspapīri ir valstu obligācijas, kuras valsts emitē, lai saņemtu papildus līdzekļus savā budžetā, bet pēc tam lēnām atmaksā. Šīm krāj-obligācijām parasti procentu likmes ir visai mazas, un tās variē no 0.2 līdz 3 procentiem, kas, protams, nav daudz, bet ja tev nauda ir pietiekoši daudz, tad šādi investējot ir iespējams savai naudai noturēt vismaz vērtību. Tomēr šie mazie procenti daudziem būs krietni par mazu, lai apsvērtu ieguldījumus šajos vērtspapīros.
  • Uzņēmuma uzsākšana – Daudz izdevīgāk par naudas krāšanu gan bankā gan vērtspapīros ir tieši šīs naudas likšana lietā veidojot savu biznesu vai arī investējot kādā citā biznesā, jo šādā veidā, lai gan risks ir vēl lielāks, tomēr kopējā atdeve var būt vairs ne tikai daži procenti, bet gan vairāki desmiti vai pat simti procentu. Protams, ne visi ir spējīgi sākt uzņēmumus un arī tos izaudzēt līdz tādai stadijai, kad tie ir spējīgi paši pelnīt naudu, gluži, kā pasīvie ienākumu avoti, tomēr ja ir vēlme savu naudu audzēt, tad uzņēmuma veidošana ir pats ātrākais veids, lai to izdarītu.