Dzīvē ir pieredzētas dažādas situācijas – ir ģimenes, kurās vecāki nedod naudu saviem bērniem, bet ir arī tādas ģimenes, kurās vecāki dod saviem bērniem naudu. Kā būtu pareizāk? Šķiet, šajā gadījumā nav pareizas vai nepareizas rīcības, jo tā ir atkarīgā no daudz un dažādiem apstākļiem. Pirmkārt, šī rīcība ir atkarīgā no tā, cik lieli ir vecāki ienākumi, otrkārt, cik lielā mērā tie uzticas saviem bērniem, treškārt, vai tiem ir vēlme, lai bērns laicīgi iemācās rīkoties ar naudu, ceturtkārt, vai tie saskata reālu nepieciešamību dot naudu un no daudziem citiem iekšējiem un ārējiem ģimenes apstākļiem. Šajā gadījumā runāsim par vairākuma gadījumu, kad vecāki bērniem dod naudu. Šo naudu, kas tiek dota bērniem to brīvai rīcībai visbiežāk dēvē par kabatas naudu. Kabatas nauda neasociējas ar lielu naudas summu, bet gan drīzāk ar nelielu naudas summu, ko bērns izlieto primārām vēlmēm un vajadzībām, kādai sen kārotai vai izsapņotai lietai, kārumiem un našķiem vai arī liek krājkasē un krāj kādam lielākam mērķim. Motīvi, kādēļ bērniem tiek dota nauda, arīdzan ir dažādi. Visbiežāk tas tiek darīts ar mērķi, lai bērns iemācās pastāvīgi rīkoties ar naudu – lai saprot, kas ir nauda, kāda ir tās vērtība, ko un cik daudz par to var iegādāties, cik grūti ir to nopelnīt, bet cik viegli ir to iztērēt, kādiem mērķiem to tērēt primāri, bet kādiem mērķiem to tērēt sekundāri u.tml. apstākļus. Dažiem vecākiem pat nav nekāda īpaša vadmotīva, kādēļ nauda tiek bērniem dota, piemēram, tā ir darījuši viņu vecāki, un arī viņi tā dara vai viņiem ir tik daudz naudas, ka tos neuztrauc, kam tā tiek dota un kādiem mērķiem tā tiek novirzīta. Daudzi vecāki nedod saviem bērniem naudu tādēļ, ka baidās, ka tie tiks izlutināti, proti, pieradīs, ka nauda tiek dota tāpat vien nevis tā tiek nopelnīta ar darbu. Nav jābaidās, bet gan jāpieradina bērni pie naudas, arī kabatas naudas, nopelnīšanas dažādos veidos. Lai nopelnītu kabatas naudu, var likt bērniem, piemēram, sakārtot vai satīrīt māju, uztaisīt ēst, labi mācīties, sanest malku, nomazgāt traukus, paveikt kādus dārza darbus u.tml. Tad bērns redzēs, ka nauda nekrīt no debesīm un ka nākotnē nebūs tādu labvēļu kā vecāki, kuri tāpat vien dos naudu. Tad bērns redzēs, ka nauda ir jānopelna ar darbu, ieguldot tajā savu enerģiju, lai pretī saņemtu citu enerģiju – naudu, ar ko iespējams realizēt sev vēlamas lietas. Tas, kad sākt naudu dot, ir jāizvērtē vecākiem pašiem, novērtējot sava bērna patstāvību un spriestspēju. Vairākumā gadījumu vecāki bērniem sāk dot naudu tad, kad tie sāk iet skolā, jo tad tie vairs nedodas visur kopā ar vecākiem un ir pašpietiekamāki nekā pirmsskolas vecumā, tāpēc tiem ir iespējas pašiem caur pieredzi izprast naudas lomu un vērtību dzīvē, neredzi piedzīvojot arī kļūdas savā rīcībā ar naudu, kuras vecākiem ir jāapzinās un ar kurām ir jārēķinās. Tas, cik daudz naudas dot saviem bērniem kabatas naudai, arīdzan ir atkarīgs no ģimenes individuālās finanšu situācijas – tie vecāki, kuru ienākumi ir lielāki, var atļauties dot vairāk un otrādi. Tomēr nevajadzētu ievērot šo vecāku ienākumu un bērnu kabatas naudas proporcionalitāti, bet gan noteikt konkrētu kabatas naudas summu, piemēram, 5 vai 10 eiro uz dienu vai nedēļu.