Mūsdienu kapitālisma ekonomiskajā situācijā nauda ir galvenais līdzeklis, ar ko cilvēki apmainās ar vērtību, kas tiek izmantots, gan lai pirktu, gan lai pārdotu dažādas lietas, pakalpojumus un preces. Naudai pašai par sevi nav nekādas vērtības, bet tai vērtība tiek piedota no cilvēku puses, kas pieņem šo naudu, kā galveno vērtspapīru, ļaujot ar naudu pirkt viņiem piederošus produktus, kā arī ļaujot sev maksāt algas ar šīm banknotēm. Ja mēs palasām informāciju par to, kā nauda ir tapusi, tad pagātnē bija ļoti daudz un dažādi eksperimenti, kas bija saistīti ar to, ka nauda tika izmantota, kā galvenais vērtības apmaiņas līdzeklis, tikai tajos laikos nauda nebija mūsdienu izpratnes papīra gabaliņi, bet gan zelta un sudraba monētas, kā arī citi līdzīgi līdzekļi. Ja apskatam vēsturi, tad redzams, ka katram papīra gabalam kādreiz bankā pretim bija jābūt tieši tikpat daudz zeltam, lai nosegtu šīs banknotes vērtību. Bet gadiem ejot banku sistēma mainījās, un nu bankas ar zeltu vairs nedarbojas, bet gan tām ir jābūt iekrājumos pietiekoši daudz naudai, lai nosegtu tikai daļu no izsniegtajiem kredītiem un ieguldījumiem, kā arī bankas drīkst izmantot cilvēku noguldīto naudu, lai to tālāk izdotu kredītos un citādā veidā ar to darbotos. Viss šis nozīmē tikai to, ka cilvēkiem ir vairāk jāpievērš uzmanību tam, kas notiek ar viņu naudu, un vispārēji tam, kas ir ekonomika un kā naudas ieguldīšana, noguldīšana un procentu kāpumi strādā, kā arī kas ir kredīts un kā tas darbojas. Pašos pamatos katram no mums ir jāiemācās, kā vislabāk izmantot mums doto naudu, kā arī to, ka nauda ir jāizmanto nevis tikai, kā līdzeklis preču un pakalpojumu pirkšanai, bet gan kā vērtības nodevējs un investējot šo naudu ir iespējams maksāt algas, veidot biznesus un veikt dažādas darbības, kas nākotnē nesīs vēl lielāku atdevi.

Kā krāt naudu?

Kad runa iet par naudu un finansēm viena no lietām, kas cilvēkiem uzreiz nāk prātā ir tieši naudas uzkrāšana vecumdienām vai arī naudas krāšana kādam konkrētam mērķim, kā biznesa uzsākšana vai arī kādas preces pirkšana. Naudu uzkrāt var visādos veidos sākot no tās turēšanas mājās, tā teikt “zeķē” līdz ieguldīšanai bankā, vērtspapīros, kā arī aizdodot citiem cilvēkiem, tādā veidā saņemot par šo naudu procentus un audzējot kopējo naudas apjomu. Vienkāršai naudas uzkrāšanai pašai par sevi nav nekādas jēgas, ja tas netiek darīts ar konkrētu mērķi, jo ar laiku, inflācijas cēlā, naudai lēnām zūd vērtība, kas savukārt nozīmē to, ka par to naudu, ko tu būsi sakrājis nākotnē varēsi nopirkt daudz mazāk lietas un pakalpojumus. Parasti bankas piedāvā pakalpojumos, kur tiek saņemti daži procentpunkti vai 1% naudas kāpuma, bet šāda atdeve nav pat īsti naudas noguldīšanas vērta, jo ilgtermiņā inflācija ir daudz lielāka un šai naudai strauji zūd vērtība. Tas nozīmē, ka ieguldot naudu bankā, un to izņemot pēc 10 vai 20 gadiem, lai gan kopējais naudas apjoms būs daudz lielāks tomēr ar šo naudu nebūs iespējams nopirkt tik daudz cik ir iespējams šodien, tāpēc daudz labāk ir naudu tieši likt lietā un mēģināt to “apgrozīt” radot vērtību un beigu beigās nopelnot vēl vairāk naudas. Protams mums visiem ir jādomā par savām vecumdienām un to, kā mēs spēsim sevi uzturēt tad, kad vairs nespēsim strādāt lai nopelnītu iztikas līdzekļus. Bet šim uzkrājumam parasti cilvēkiem vajadzētu izmantot tikai mazu daļu no saviem ienākumiem un vislabāk būtu jaunībā nevis sākt krāt naudu vecumdienām, bet gan likt naudu lietā veidojot biznesus, kā arī ieguldot šos līdzekļus, lai radītu kādu produktu vai pakalpojumu, kas cilvēkiem noderētu un tādā veidā radot vēl lielāku peļņu un iespējams pat pasīvos ienākumus.

Kā apieties ar kredītiem?

Kredīts un kreditēšana ir vēl viena joma, ko noteikti vajadzētu izprast, pirms sākt nopietni rīkoties ar naudu, jo mūsdienās visa pasaules ekonomika pārsvarā balstās tieši uz kreditēšanu un cilvēki lielākoties dzīvo pāri saviem ienākumiem tādā veidā radot ekonomiskos burbuļus, jo tad, kad pasaulē nauda tiek apgrozīta ļoti lielos apmēros, tad visi pasaules biznesi gūst lielu peļņu un tādā veidā rodas nepareizs priekšstats, ka ekonomika aug ātrāk, kā tas notiek patiesībā, bet, kad cilvēkiem ir aizdots pārāk daudz naudas, un viņi lielāko daļu no saviem ienākumiem tērē tieši šo kredītu atmaksai nevis preču un pakalpojumu pirkšanai, tad notiek ekonomiskā recesija, jeb mums labāk zināma, kā krīze. Un tad kreditori vairs naudu tik viegli neizsniedz, un kredītus dabūt ir grūti, un tāpēc ekonomiku iekustināt arī ir daudz grūtāk. Bet skatoties no individuālā skatpunkta kredītu vajadzētu izmantot tikai tad, kad bez tā iztikt tiešām nav iespējams, kā tas ir tad, ja tu esi badā, vai tavai dzīvībai un veselībai draud briesmas, jo pretējā gadījumā tu tagad jau sāc tērēt to naudu, ko neesi vēl nopelnījis. Un vēl papildus, bankas un privātie kreditori no tevis iekasēs naudu tev sniedzot šo naudas pakalpojumu. Ja tu ņem kredītus tad noteikti ir jāskatās ne tikai uz to, kur tu šo kredītu saņem bet gan arī uz procentu likmēm, soda maksām un citiem lielumiem, lai varētu saprast, kurš pakalpojums tad ir izdevīgākais. Vislabāk būtu, ja varētu kredītus neņemt vispār, bet tieši otrādi dzīvot zem saviem ienākumiem un katru mēnesi atlikt naudu, lai vēlāk varētu iegādāties to, ko vēlējies saņemt kredītā. Bet visticamāk, ka šādi dzīvot būs ļoti grūti, jo tev vajadzēs pirkt dzīvokli, automašīnu, iekārtot dzīvokli un vēl papildus arī izdzīvot pērkot pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces. Tāpēc galvenais ir likt prioritātes uz tiešām pirmās nepieciešamības precēm nevis ņemt kredītu izklaidēm vai citām lietām, kas nu galīgi nav tev nepieciešamas.

Kā vislabāk nopelnīt naudu?

Un pēdējā lieta, ko apskatīsim šīs dienas rakstā ir tā, kā tad vislabāk var nopelnīt naudu, kādi ir peļņas veidi, un kāpēc ir labāk izvēlēties vienu vai otru. Vispirms jau mums ir jāsaprot, ka pamatā ir divi peļņas veidi, kur viens ir mainīt naudu pret savu laiku, jeb algots darbs un otrais ir pielietojot kapitālu iegūt naudas kāpumu, tādā veidā atbrīvojot šo procesu no sava laika. Lielākā daļa cilvēku pasaulē izmanto tieši šo naudas pelnīšanas veidu, kur tiek savs darbs mainīts pret algu, tādā veidā darba devējam palīdzot nopelnīt pietiekoši daudz naudas, lai viņš varētu tev izmaksāt algu. Ja darba devējs ir labs, tad, tiklīdz uzņēmums strādā ar peļņu, tā viņš šo peļņu izdala arī uz pārējiem darbiniekiem, bet lielākoties jau notiek tieši pretējais un darba devējs visu peļņu patur tikai sev, bet darbiniekiem algas tiek vēl tikai samazinātas, palielinot produktivitāti un samazinot uzņēmuma izmaksas. Tieši tāpēc ir izdevīgi nokļūt tieši otrajā kategorijā, nevis naudu pelnīt mainot pret laiku bet gan pelnot no kapitāla apgrozījuma vai arī ieguldot vērtspapīros, akcijās vai kā savādāk iegūstot no šīs naudas, jeb kapitāla, peļņu. Protams, no algota darba strādāšanas pārorientēties uz kapitāla audzēšanu un investēšanu ir ļoti grūti, jo bieži vien algotā darbā tā īsti netiek nodrošinātas pat primārās vajadzības nemaz nerunājot par kādas naudas atlikšanu un tālāku investēšanu. Protams ir vēl ļoti daudz lietas, ko katram cilvēkam būtu jāzina par naudu, bet lielos vilcienos kredīti, naudas pelnīšana un noguldījumi ir lielākās trīs kategorijas, un, ja tev šie jēdzieni interesē un tu vēlies par tiem uzzināt vairāk, tad atliek tikai tos uzmeklēt kādā no meklētājprogrammām un ātri vien tu atradīsi papildus informāciju!