Personīgais budžets un finanses ir viena no aktuālākajām un diemžēl arī viena no sāpīgākajām tēmām vairākumam studentu Latvijā. Studiju maksas augstskolās svārstās no, aptuveni, 1500 līdz 3000 eiro, kas ir diezgan apjomīga naudas summa lielākai daļai iedzīvotāju un studēt gribošiem cilvēkiem. Ja studenta vecāki nav izveidojuši iekrājumus mācībām, tad nākas meklēt citus veidus, kā iegūt izglītību ar rīcībā esošajiem līdzekļiem. Kredītu aizņemšanās mūsu valstī jau ir ieguvusi pietiekamu popularitāti, un to izmanto arī, lai varētu segt studiju maksu. No šādiem studiju kredītiem vajadzētu izvairīties, jo, pirmkārt, studentam ir ļoti grūti veikt pastāvīgos maksājumus, un, otrkārt, kavējot maksājumus vai pagarinot atmaksas termiņu pastāv risks sakrāt lielu parāda summu, kuras nomaksa var būt liels slogs pat vairākus gadus pēc augstskolas beigšanas. Cenšoties ievērot vairākus padomus, ir iespējams izvairīties no kredīta ņemšanas studiju maksu segšanai. Pirmais padoms ir censties uzlabot savas sekmes un panākumus mācībās. Lai par studiju kredītu nevajadzētu domāt jau vidusskolas laikā, savas sekmes vajadzētu uzlabot jau pirms iestāšanās augstskolā. Lielākā daļa augstskolu savās studiju programmās piedāvā budžeta vietas. Neatkarīgi no to daudzuma, jebkuram, kam būs ļoti labas sekmes vidusskolā un eksāmenos, būs lielāka iespēja tajā iekļūt. Par budžeta vietām domāt var arī esošie studenti, ja viņu studiju programmā ar budžeta vietām notiek rotācija. Domājams, ka ar motivācijas atrašanu sekmju uzlabošanai noteikti nevajadzētu būt problēmām, ja cilvēks jau ir nolēmis iegūt augstāko izglītību. Sekmju uzlabošana arī noteikti sniegs iespēju pieteikties stipendijām. To lielums noteikti ļaus samaksāt par mācībām vai citām svarīgām lietām. Otrā iespēja ir mēģināt ietaupīt un krāt naudu. Ietaupīt iespējams vairākās dzīves jomās. Sākumā jāatrod tēriņi, no kuriem iespējams atbrīvoties. Izklaide, transports, ēšana un citas lietas ir tās jomas, kuru izmantošanu vai lietošanu mainot, var ietaupīt visai lielas naudas summas. Piemēram, studenti sev ēst var gatavot paši, transportam izvēlēties izdevīgākos variantus, kā arī lieki netērēt naudu izklaidēm vai lietām, kuras var iegādāties par lētāku samaksu. Lai ietaupītu un iekrātu naudu noteikti būs vajadzīgs gribasspēks, jo šis process nenotiek acumirklī. Protams taupīt vajadzētu tik daudz, lai tas neskartu cilvēciskās vajadzības un nekaitētu nevienā jomā. Lai sakārtotu savu budžetu un izveidotu naudas iekrājumus, ļoti noderīgas var būt dažādas datoros un viedtālruņos pieejamās finanšu aplikācijas. Tās atvieglos darbu un laiku aizņemtajā studenta dzīvē. Viena no iespējams fiziski grūtākajām iespējām ir atrast pusslodzes darbu. Darba veids var būt dažāds, atkarībā no studiju daudzuma un laika pieejamības. Ir iespējams atrast darbu, kuru var darīt mājās, un tas arī visai lielā apjomā var ietekmēt strādājoša studenta ikdienu. Ja samaksa par darbu ir pietiekoši liela, tad šis nemaz nav slikts variants. Algai vajadzētu būt pietiekoši lielai, lai varētu samaksāt studiju maksu un savu daļu atlicināt savām vajadzībām. Savu daļu finanšu jautājumos palīdzēt atrisināt var studenta vecāki. Tomēr arī viņu līdzekļi var būt ierobežoti, un kā nekā, mācības augstskolā ir pēdējais solis pirms patstāvīgas dzīves uzsākšanas, kurā katram vajadzētu domāt par mājokli, ģimeni un naudu pelnīt pašam. Pēc visiem padomiem var secināt, ka no studiju kredīta izvairīties ir iespējams un to var izdarīt vairākos veidos. Izvairīšanās no kredīta izglītības iegūšanai, ļaus pavadīt studiju gadus un turpmāko dzīvi pēc tiem daudz mierīgākā gaisotnē, jo nebūs jāuztraucas par maksājumu vai iespējamu parādu laicīgu nosegšanu.