Pieņemts uzskatīt, ka sakrāt naudu kādam, lielākam vai mazākam, mērķim var tikai tādā gadījumā, ja ik mēnesi rodas kādi rezerves līdzekļi, no kuriem kādu tiesu atlikt kārotas lietas, preces vai pakalpojuma iegādei. Tomēr tā nav taisnība – viss ir atkarīgs no tā, kādas ir jūsu prioritātes un mērķi. Arī no pavisam nelielas algas kaut nedaudz var atlikt savas vēlmes īstenošanai – nav jāpelna vairāki tūkstoši vai ik mēnesi jākonstatē finanšu rezerves, lai krātu. Sākotnēji tas var šķist kā piliens jūrā, tomēr laika gaitā, ja vien krāsit, jūs sakrāsit vēlamo summu. Ja tik tiešām vēlaties iegādāties to, ko jau sen kārojat, atlieciet tam kaut pavisam nedaudz. Tiem nevajag būt, piemēram, 100, 50 vai pat 10 EUR – pietiek pat ar vienu eiro, kas var būt kaut neliela, bet tomēr artava jūsu mērķa sasniegšanai. Lai cik smieklīgs nešķistu teiciens “centu pie centa neliksi, bet eiro netiksi”, tas tomēr ir patiess, jo tikai patiešām krājot var kaut ko sakrāt. Kāds teiks, ka mēneša beigās tam nav pat tā 1 eiro, bet es teikšu – vienreiz nepaēdiet vakariņas un aizejiet uz darbu vai skolu ar kājām, un mēneša beigās jums būs ne viens vien lieks eiro. Lielāka atliktā summa krāšanai prasīs mazāk laikā, bet mazāka atliktā summa prasīt vairāk laika – tas ir tikai loģiski. Problēmas sakrāt naudu, pirmkārt, rodas tad, kad nav ko atlikt, jo viss tiek iztērēts, tomēr to apgalvot ir tieši tāpat, kā apgalvot, ka nav laika – laiks ir vienmēr, tikai ir jautājums, kādiem mērķiem un kādām prioritātēm tas tiek iztērēts – tāpat ir ar naudu. Otrkārt, problēmas sakrāt naudu rodas pacietības trūkuma dēļ – sak, ja nevar sakrāt naudu vēlamajam pirkumam, piemēram, 3 mēnešu laikā, tad to vispār nav vērts darīt. Balstoties uz novērotajām problēmām, jāsaka, ka naudas krāšana nav tik daudz finanšu jautājums, kā psiholoģiskās sagatavotības un noturības jautājums, tāpēc visupirms ir jāapbruņojas ar pacietību un pastāvīgi sev jāatgādina, kāda mērķa vadīti jūs uzsākat krāt. Sākotnēji ik mēnesi atlieciet kaut jau pieminēto 1 EUR – smieklīgi, jūs teiksit, bet es teikšu, ka labāk tas nekā nekas! Ja laika gaitā novērojat, ka varat atļauties atlikt vairāk, dariet tā – tas tikai saīsinās laiku ceļā uz jūsu mērķi. Varat katru mēnesi atlikt citādu summu, balstoties uz katra mēneša izdevumu daudzumu, bet vienmēr atlieciet kaut pāris centus, lai, kā saka, sirdsapziņa būtu tīra. Agri vai vēlu, atkarībā no jūsu ikmēneša atliktās summas, jūs būsit sasnieguši savu mērķi – es jums to apsolu!