Turpinājumā aplūkotie dati norāda uz ekonomisko situāciju pašreizējās 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs. 2014. gada EUROSTAT dati norāda, ka Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 13 920 016,1 miljoni eiro. Vispārējās valdības izdevumi Eiropas Savienībā kopumā veidoja 48,1% no IKP jeb iekšzemes kopprodukta. Eiropas Savienības dalībvalstu kopējais harmonizētais patēriņa cenu indekss jeb inflācija bija 0,6%. Eiropas Savienības dalībvalstu ilgtermiņa procentu likmes konverģences novērtēšanai bija 2,21%. Maksājumu bilances tekošā konta bilance Eiropas Savienībā kopumā veidoja 1,2% pret IKP. Rūpniecības produkcijas apjoma indekss uz 2014. gada decembri bija 102,51. Elektroenerģijas cena mājsaimniecībām bija vidēji 0,2033 eiro par kilovatstundu, bet uzņēmumiem tā bija 0,0916 eiro par kilovatstundu. Aplūkojot mēnešu datus, 2014. gada decembrī jeb gada beigās kopējais harmonizētais bezdarba līmenis Eiropas Savienības dalībvalstīs bija 9,9%. Runājot par nodarbinātību kopumā, jāsaka, ka nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā kopumā ir 69,2%. Aplūkojot Eiropas Savienības dalībvalstu minimālās mēnešalgas, nevar viennozīmīgi pateikt to apmēru, tādēļ jāmin atsevišķu valstu minimālās mēnešalgas. Lielākās mēnešalgas ir Luksemburgā (1922,96 eiro mēnesī), Beļģijā (1501,82 eiro mēnesī), Nīderlandē (1501,80 eiro mēnesī), Vācijā (1473 eiro mēnesī), kā arī Īrijā (1461,85 eiro mēnesī). Savukārt mazākās minimālās mēnešalgas ir tādās valstīs kā Albānija (156,99 eiro mēnesī), Bulgārija (184,07 eiro mēnesī), Maķedonija (213,72 eiro mēnesī), Rumānija (217,5 eiro mēnesī), kā arī Serbija (235,04 eiro mēnesī). Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji pēc to vecuma ir iedalāmi šādās kategorijās: 15,5% iedzīvotāju ir vecumā no 0-14 gadiem, 11,3% iedzīvotāju ir vecumā no 15-24 gadiem, 34,7% iedzīvotāju ir vecumā no 25-49 gadiem, 19,9% iedzīvotāju ir vecumā no 50-64 gadiem, 13,4% iedzīvotāju ir vecumā no 65-79 gadiem, bet 5,1% iedzīvotāju ir vecumā no 80 un vairāk gadiem. Ja aplūkojam Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju skaitu pēc pilsonības, balstoties tikai uz ārvalstnieku skaitu tajās, veidojas sekojoša situācija: vislielākais ārvalstnieku skaits ir Vācijā (7 011 811 ārvalstnieku), Lielbritānijā (5 047 653 ārvalstnieku), kā arī Itālijā (4 922 085 ārvalstnieku). Kopumā Eiropas Savienībā ir novērojama dzimstība 10,1% apmērā. Dzimstība tiek aprēķināta vienam, šajā gadījumā – 2014. gadam – un tiek attiecināta uz 1000 iedzīvotājiem. Nobeigumā jāpiebilst, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir arī Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības jeb EMS dalībvalstis, veidojot eirozonu. Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības uzdevumi ir koordinēt dalībvalstu ekonomikas politikas veidošanu, koordinēt fiskālo politiku, realizēt neatkarīgu, Eiropas Centrālās bankas noteiktu monetāro politiku, kā arī ieviest vienotu valūtu un izveidot eirozonu. Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības galvenie dalībnieki ir Eiropadome, Eiropas Savienības Padome, “Eirogrupa”, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka, kā arī Eiropas Parlaments.