Vai tu gribi dzirdēt pilnīgi šokējošu patiesību? Naudai, ko mēs lietojam vērtība patiesībā ir tuvu nullei, jo tāpat, kā monopolā tie ir tikai papīra gabaliņi, kuru izveidošanas izmaksas ir minimālas, bet mēs visi uzskatām, ka šai naudai ir vērtība un tāpēc arī pieņemam to kā samaksu par savu darbu un arī ar to maksājam citiem, kas to tieši tāpat pieņem. Kādreiz jebkura banknote bija pielīdzināta zelta standartam, kur banka, kas šo banknoti izsniedza apstiprināja, ka jebkurā laikā cilvēks varēja šo savu banknoti apmainīt pret tik daudz zelta, cik šī banknote ir vērta. Bet pēc zelta standarta atcelšanas būtībā naudas vērtību nosaka Valdība un cilvēku uzticība valdībai, jo brīdī, kad šī uzticība pazustu, tad arī naudas vērtība pazustu, jo neviens vairs to nepieņemtu. Ir ļoti baismīgi domāt par to, ka viss par ko mēs ikdienā strādājam ir mazi papīra gabaliņi, vai vēl ļaunāk digitāli skaitļi kādā datubāzē, kas būtībā ir nauda, kad tā glabājas bankā. Un, lai gan iespēja, ka tā notiks ir ļoti minimāla, bet šai naudai vienā brīdī vērtība var vienkārši pazust. Tu prasīsi kā tas ir iespējams? Es ieteiktu tev painteresēties par hiperinflāciju Vācijā vai nesenāk Zimbabvē, kur naudas vērtība krita tik drastiski, ka beigās vairs nevarēja pat iegādāties maizes kukuli par miljardiem zimbabves dolāriem. Šeit tad arī tieši notika tas par ko es runāju, kad cilvēkiem vairs nebija uzticības savai valdībai un tās valūtai un tāpēc arī cenas nemitīgi kāpa, bet šo kāpumu apturēt vairs nebija iespējams un tāpēc beigu beigās Zimbabve atteicās no savas valūtas pilnībā. Bet iedomājies, kas notiktu, ja tu būtu sakrājis lielu naudas daudzumu, bet pāris mēnešu laikā šī hiperinflācija būtībā šo naudas daudzumu reducētu uz praktiski nulli un nu tev vairs nepiederētu nekā. Tieši tā tad arī notiek tad, kad iestājas šī hiperinflācija un tāpēc arī es varu teikt ka naudai patiesībā nav nekādas vērtības. Mūsdienās pilnīgi visas valūtas ir saucamās fiat-valūtas, kas nozīmē, ka tām nav šī vērtība un tās balstās tikai uz uzticību. Protams, lielākās valūtas, kā ASV dolārs, Eiro un Jēna ir tik lielas, ka ir ļoti maza iespēja, ka pēkšņi sāksies šādas valūtas hiperinflācija, bet tas nav neiespējami un tieši tāpēc arī daudzi finanšu eksperti iesaka ikvienam, kuram izdevies sakrāt vai nopelnīt pietiekoši lielu bagātību to investēt nekustamajos īpašumos, zeltā vai citās vērtslietās, jo gadījumā, ja kaut kas notiks ar valūtu tad pēc laika noteikti nāks nākamā valūta, un tavi visi ne-naudiskie īpašumi tik un tā būs saglabājuši sau vērtību. Un protams arī uzņēmumā investēta nauda var radīt vērtību, jo, ja uzņēmums nebankrotē brīdī, kad sabrūk monetārā politika, tad tam vēl jo projām ir vērtība un arī nākamajā valūtā tas turpinās darboties. Monetārā sistēma visā pasaulē ir pietiekami stabila, lai mums nebūtu iemesls satraukumam, bet dēļ tā, ka gan patērētāji gan valstis ir dziļos parādos, mēs tuvākajā laikā varam piedzīvot recesijas turpinājumu. Kredītu izsniegšanas daudzums nu jau lēnām samazinās, jo gan patērētāji gan uzņēmumi ir aizņēmušies pietiekoši daudz un uzskata, ka nu ir pienācis laiks sākt savus parādus atmaksāt, nevis mēģināt vēl papildus aizņemties un tādā veidā apdraudēt savu finansiālo drošību. Ja šī teorija ir patiesa, tad tuvāko gadu laikā patēriņa preču cenām vajadzētu sākt nevis augt bet tieši otrādi kristies un tas savukārt dotu ļoti skaidru soli mums, kā iedzīvotājiem, ka mēs esam kredītu cikla vidū un turpmāko periodu mūsu naudas vērtība pieaugs, jo preces un pakalpojumu paliks aizvien lētāki. Ideālā nauda un monetārā politika būtu tāda, kuru nekontrolētu valdība un jebkuram būtu ļauts izdot savu valūtu, kas tad arī radītu konkurenci un tāpēc valūtu iesniedzējiem būtu aizvien vairāk un vairāk jāmēģina nodrošināt savas naudas drošība lai patērētāji izmantotu viņu naudu. Tad arī visticamāk rastos situācija, kad nebūtu iesējams tik viegli manipulēt ne ar naudas daudzumu ne tās vērtību un lai gan liekas, ka tad iestātos haoss, bet tieši otrādāk, patiesībā ekonomikas viļņveida kustības visticamāk krietni samazinātos!