Bezdarbs Latvijā ir bijusi visai nopietna problēma jau vairāk kā 5 gadus. Nodarbinātības līmeni valstī ir ietekmējuši gan ”treknie gadi”, gan finanšu krīze, tādēļ var apgalvot, ka mūsu valsts darba tirgus ir piedzīvojis visai lielas pārmaiņas un jaunas pārmaiņas tiek prognozētas arī nākotnē. Bezdarba līmenis Latvijā ir nedaudz virs pašreizējā bezdarba līmeņa visā Eiropā. Nav pat nepieciešams īpaši iedziļināties Eiropas bezdarba līmeņa statistikā, lai ievērotu to, ka mazākais bezdarba līmenis ir ekonomiski spēcīgākās valstīs, kā Nīderlandē, Vācijā vai Lielbritānijā. Šajās valstīs ir stabila ekonomika un sakārtots darba tirgus, tādēļ arī šo valstu bezdarba līmeņa rādītāji ir daudz zemāki. Turklāt ir vērts pieminēt, ka cilvēkiem ar bezdarbnieka statusu attīstītajās valstīs ir ļoti daudz priekšrocību un valsts piedāvātas atbalsta programmas, lai pēc iespējas ātrāk tiktu atrasta jauna darba vieta. Ļoti laba ziņa ir tas, ka visu Baltijas valstu bezdarba līmenis pēdējos gados ir krities pietiekami stabili. 2007. gada janvārī bezdarba līmenis Latvijā bija 6.6%. Tas ir viens no labākajiem rādītājiem, jo pats zemākais bezdarba līmenis bija tā paša gada rudenī, kad tas bija nokrities līdz 5.6%. Par pagrieziena punktu bezdarba līmeņa izmaiņās var uzskatīt 2008. gada jūlija mēnesi, kad, sākoties finansiālām grūtībām sākās milzīgs bezdarba pieaugums. Vairāki uzņēmumi bankrotēja, citi ieviesa automatizētu darbaspēku, bet vēl citi uzņēmumi vienkārši samazināja darba vietu skaitu. Rezultāts bija visai dramatisks – 2010. gada janvārī tika sasniegts bezdarba līmeņa maksimums. Bez darba tobrīd bija piektā daļa Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju, precizējot, 20.5%. Šāds līmenis bija 3 mēnešus, līdz tas lēnām sāka kristies. Protams, līmeņa krišanās noritēja krietni vien lēnāk nekā straujā celšanās, jo finansiālo situāciju nevar uzlabot tik pat ātri, cik tā tika sabojāta. Kritums notika līdz 2011. gada decembrim, kad līmenis bija jau 15.3%. Tobrīd tika piedzīvots neliels kāpums pusgada garumā līdz 16.1%, taču pēc tam procenti turpināja kristies. Šobrīd bezdarba līmenis Latvijā ir 8.6%, kas ir aptuveni tik pat liels, cik tas bija, sākoties bezdarba krīzei. Nevar apgalvot, ka Latvijas bezdarba krīzes situācija ir unikāla, jo tieši tas pats savulaik notika arī Lietuvā un Igaunijā. Vienīgā atšķirība ir bez darba esošo cilvēku skaits. Mūsu kaimiņvalstīs bezdarba līmenis tradicionāli bijis zemāks un šī tendence saglabājās arī lielo izmaiņu laikā. Šobrīd var apgalvot, ka no šīm lielajām bezdarba pārmaiņām vislabāk atkopusies ir Igaunija, jo viņu bezdarba līmenis gandrīz ir atgriezies līmenī, kāds bija pirms 8 gadiem. Lietuvas bezdarba līmenis pēdējos 2 gadus ir bijis aptuveni tāds pats, kā Latvijā. Tiek paredzēts, ka šie bezdarba līmeņi turpinās lejupejošo tendenci un tuvāko gadu laikā turpinās samazināties. Savdabīga situācija saistībā ar bezdarbu ir vērojama Latvijas reģionos. Latviju iedala 5 reģionos – Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale un Rīga. Rīgas reģionā ir vērojams pats zemākais bezdarba līmenis 5.3%. Pilnīgi pretēja situācija ir Latgalē, kur bez darba esošo cilvēku kopskaits procentuāli ir 18.7%. Nosacīti to var izskaidrot ar reģiona mazo iedzīvotāju skaitu un dažādiem citiem iemesliem, kas veidojušies reģiona zemās attīstības dēļ. Pārējos reģionos bezdarba līmenis ir aptuveni 8-10% robežās un tuvākā laikā tiek paredzēta tā krišanās. Darba vietu skaita palielinājuma iemesli ir dažādi – jauni uzņēmumi, darba speciālistu trūkums, uzņēmuma attīstība vai darbaspēka pieprasījums nozares specifikācijas dēļ.